Pāriet uz saturu

Ericsson

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par uzņēmumu. Par autoskortistu skatīt rakstu Markuss Ēriksons.
Telefonaktiebolaget L. M. Ericsson
Tips publiska kapitālsabiedrība
Darbības joma telesakaru iekārtas
Dibināts 1876. gads
Dibinātājs Lars Magnus Ericsson
Galvenais birojs Stokholma Karogs: Zviedrija Zviedrija
Darbības zona visa pasaule
Galvenās personas Leif Johansson
Hans Vestberg
Produkti mobilie un fiksētie sakaru tīkli, konsultāciju un apkalpošanas pakalpojumi, multimediju tehnoloģijas
Ieņēmumi 227,7 miljardi SEK (2012)[1]
Pamatdarbības ienākumi 10,45 miljardi SEK (2012)[1]
Peļņa 5,77 miljardi SEK (2012)[1]
Aktīvi 274,9 miljardi SEK (2012)[1]
Kopkapitāls 136,8 miljardi SEK (2012)[1]
Darbinieki 109 214 (2012)[1]
Tīmekļa vietne Ericsson.com

Ericsson (Telefonaktiebolaget L. M. Ericsson) ir Zviedrijas uzņēmums, viens no lielākajiem telesakaru tīklu ražotājiem pasaulē.[2] Tas ir arī viens no lielākajiem Zviedrijas uzņēmumiem. Uzņēmums ir dibināts 1876. gadā. Tā galvenais birojs atrodas Stokholmā; biroji un pārstāvniecības ir vairāk nekā 180 valstīs.

Uzņēmums ražo un apkalpo mobilos un fiksētos sakaru tīklus, piedāvā multimediju tehnoloģijas.

Ericsson akcijas tiek kotētas Nasdaq Stockholm (A un B klases akcijas) un NASDAQ New York (B klases akcijas) biržā. Lielākie kapitāldaļu turētāji (2024. gada decembrī): Investor AB (9,30 %), AB Industrivärden (2,60 % A), Cevian Capital (4,56 % A), BlackRock Institutional Trust Company (4,10 %).[3]

Ericsson pieder 75 % kapitāldaļu kopuzņēmumā Ericsson-LG un 50 % ST-Ericsson. Tam ir meitas uzņēmums Igaunijā Ericsson Eesti un Horvātijā Ericsson Nikola Tesla.

Ericsson ir piedalījies vairāku mobilo sakaru tehnoloģiju izstrādē, piemēram, Bluetooth, WML, WAP, programmēšanas valoda Erlang.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

1876. gadā Larss Magnuss Eriksons (Lars Magnus Ericsson) ar draugu Karlu Johanu Andersonu (Carl Johan Andersson) izveidoja nelielu darbnīcu LM Ericsson & Со, kurā veica telegrāfa aparātu un signālaparatūras remontu. Drīz viņi sāka paši izgatavot sakaru iekārtas.

Agrīns koka Ericsson tālrunis

1918. gadā uzņēmums apvienojās ar citu Zviedrijas telefona aparātu ražotāju Stockholms Allmänna Telefonaktiebolag, reģistrējot uzņēmumu ar nosaukumu Allmänna Telefonaktiebolaget LM Ericsson. 1925. gadā uzņēmuma vairākumu ieguva Kārlis Fredriks Vinkrancs (Karl Fredric Wincrantz), kuru daļēji finansēja Ivars Krūgers (Ivar Kreuger). Uzņēmums pārdēvēts par Telefon AB LM Ericsson.

1928. gadā tika iegūts vairākums Norvēģijas telesakaru iekārtu ražotājā Elektrisk Bureau. 1931. gadā Ericsson vairākuma kapitāldaļu ieguva ASV uzņēmums ITT Corporation. Ericsson izdevās noturēties, pateicoties Vallenbergu ģimenes kontrolēto Zviedrijas banku palīdzībai. Bankas pamazām palielināja to dalību uzņēmumā. 1960. gadā Vallenbergu ģimene no ITT izpirka visas Ericsson kapitāldaļas.

1956. gadā Ericsson izlaida pasaulē pirmo pilnībā automātisko mobilo telefonu sistēmu MTA.

1981. gadā Ericsson no Saab nopirka datoru ražotāju Datasaab. Tas tika apvienots ar citām Ericsson datoru operācijām un izveidots meitas uzņēmums Ericsson Information Systems (EIS). 1983. gadā EIS vēl pievienoja biroja tehnikas ražotāju Facit. Ericsson Information Systems ražoja minidatoru sistēmas Serie 2000 bankām un biznesam, personālos datorus Ericsson PC, kā arī citas biroja iekārtas un rakstāmmašīnas.

1980. gadu beigās Ericsson mobilo telefonu komponenšu ražošanu nodeva Somijas uzņēmumam Lohja Microelectronics. 1987. gadā Norvēģijas Elektrisk Bureau tika pārdots Zviedrijas ASEA. 1988. gada sākumā Ericsson Information Systems tika pārdots Somijas Nokia; to apvienoja ar Nokia Information Systems, izveidojot uzņēmumu Nokia Data Oy. 1989. gadā tika iegādātas Elektrisk Bureau telesakaru operācijas, savukārt tam nododot autoceļu un dzelzceļa signāloperācijas.[4] Norvēģijā likvidējakopuzņēmumu EB-Ericsson; tā datoru operācijas pārdeva Nokia. 1995. gadā Ericsson ieguva Horvātijas lielākā telesakaru ražotāja Nikola Tesla (tagad Ericsson Nikola Tesla) 49,07 % akciju.

2001. gadā Ericsson nolēma aizvērt tā mobilo telefonu Eiropas ražotnes. Kopā ar Japānas Sony tika dibināts kopuzņēmums Sony Ericsson mobilo telefonu ražošanai. 2005. gadā tika nopirkts Apvienotās Karalistes telesakaru iekārtu ražotājs Marconi Communications;[5] darījums pabeigts 2006. gada 1. janvārī.[6] 2007. gada aprīlī Ericsson iegādājās televīzijas un mediju uzņēmumu Tandberg Television (kopš 2010. gada Ericsson Television). 2007. gada 20. decembrī tika iegādāts Spānijas IPTV konsultāciju un sistēmu integrācijas uzņēmums HyC Group. 2009. gadā no Somijas elektronikas ražošanas uzņēmuma Elcoteq tika nopirkta lielākā daļa operāciju Tallinā[7] (tagad zināms ar nosaukumu Ericsson Eesti).

2012. gadā Ericsson savu daļu kopuzņēmumā Sony Ericsson pārdeva Sony; bijušais kopuzņēmums tika pārdēvēts par Sony Mobile Communications. 2012. gada jūlijā no Francijas uzņēmuma Technicolor tika iegādāta apraides pakalpojumu nodaļa. 2013. gada 8. aprīlī Ericsson paziņoja, ka no Microsoft iegādāsies IPTV platformu Mediaroom; darījums tika pabeigts 5. septembrī, un platformu pārdēvēja par Ericsson Mediaroom. 2013. gada 1. jūlijā Ericsson paziņoja, ka iegādāsies Apvienotās Karalistes apraides un mediju nozares uzņēmumu Red Bee Media, 2014. gada februārī tika iegādāts daudzkanālu video platformas uzņēmums Azuki Systems; to pārdēvēja par Ericsson Mediaroom Reach. 2014. gada oktobrī Ericsson no IDT Corporation nopirka Izraēlas programmatūras uzņēmumu Fabrix Systems, kas izstrādāja mākoņbāzētu uzglabāšanas un skaitļošanas platformu.

2015. gada septembrī Ericsson Television nopirka ASV uzņēmumu Envivio, kas izstrādāja video apstrādes un piegādes risinājumu programmatūru. 2017. gada 20. jūnijā Bloomberg vēstīja, ka Ericsson ir nolīdzis Morgan Stanley, lai izpētītu sava mediju biznesa pārdošanas iespējas. Ericsson Broadcast and Media Services (apraides un mediju pakalpojumi) biznesam netika atrasts piemērots pircējs, un to paturēja kā neatkarīgu meitas uzņēmums, ko 2017. gada 9. novembrī pārdēvēja par Red Bee Media. 2018. gada jūlijā Ericsson mediju biznesu apvienoja zīmolā MediaKind un paziņoja, ka to turpmāk attīstīs kopā ar privātā kapitāla uzņēmumu One Equity Partners. 2019. gada 31. janvārī MediaKind darījums tika pabeigts, One Equity Partners iegūstot 51 % kapitāldaļu.

2020. gada novembrī par 1,1 miljardu ASV dolāru tika iegādāts ASV bezvadu sakaru tīklu iekārtu uzņēmums Cradlepoint. 2021. gada 22. oktobrī Ericsson paziņoja, ka par 6,2 miljardiem USD iegādāsies ASV mākoņtehnoloģijā balstītās saziņas pakalpojumu sniedzēju Vonage;[8] darījums tika pabeigts 2022. gada 21. jūlijā. 2022. gada 7. decembrī tika paziņots, ka Ericsson ASV uzņēmumam Aeris pārdod IoT Accelerator un Connected Vehicle Cloud biznesu; darījums tika pabeigts 2023. gada 31. martā. 2024. gada 12. septembrī Ericsson paziņoja par kopuzņēmuma Aduna veidošanu ar 12 vieniem no lielākajiem telesakaru pakalpojumu sniedzējiem pasaulē, lai apvienotu un pārdotu apkopotas tīkla lietojumprogrammu saskarnes (API) globālā mērogā. 2025. gada jūlijā Ericsson daļa kopuzņēmumā sasniedza 50 %. 2025. gada 3. decembrī Ericsson paziņoja par kapitāla mazākuma daļu iegūšanu uzņēmumā LotusFlare, kas piedāvā mākoņbāzētas tirdzniecības un monetizācijas platformas pakalpojumus sakaru un mediju pakalpojumu sniedzējiem.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 3 4 5 6 «Annual Results 2011». Ericsson. Skatīts: 2011. gada 28. janvāris.
  2. ↑ Company Facts
  3. ↑ Shareholders Ericsson
  4. ↑ «ERICSSON SWAPS TRAFFIC ARM FOR ELEKTRISK's TELECOM». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2013. gada 3. aprīlī.
  5. ↑ Ericsson to acquire key assets of Marconi's telecommunications business
  6. ↑ Ericsson's acquisition of key assets of Marconi completed on January 23
  7. ↑ Ericsson Buys Estonian Operations From Supplier
  8. ↑ Ericsson iegādājas ASV mākoņtehnoloģiju operatoru Vonage LETA--AFP, 22.11.2021


Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ericsson&oldid=4372565"