Zviedrijas krona

Vikipēdijas lapa
Zviedrijas krona
10 kronu monēta
10 kronu monēta
ISO 4217 kods SEK
Lieto Valsts karogs: Zviedrija Zviedrija
Inflācija 10.2% (mērķis 2.0%[1])
Avots 2022. gada decembrī[2]
Metode PCI
Lejupējā vienība
1100 ēra
Simbols kr
Iesauka spänn, riksdaler, crowns (angļu val.), lax/lakan/lök, bagare/bagis (reti lieto mūsdienās)(1000 kr), röding (500 kr)
Daudzskaitlī kronor
ēra ēra/ēras
Monētas 1, 2, 5, 10 kr
Banknotes
Biežāk lietotās 20 kr, 50 kr, 100 kr, 200 kr, 500 kr
Retāk lietotās 1000 kr
Centrālā banka Zviedrijas Centrālā Banka
Interneta vietne [http://www.riksbank.se www.riksbank.se]
Spiestuve Nav kopš 2018. gada 19. jūnija

Zviedrijas krona (zviedru: krona) ir Zviedrijas valūta kopš 1873. gada. Viena kronā ir 100 ēru. Angļu un fanču valodās zviedru kronu neformāli sauc attiecīgi par "Swedish crown" un "couronne suédoise" (Zviedru kroni).

Kronas ieviešana, kura pēc nominālvērtības aizvietoja (zviedru: riksdaler), bija Skandināvijas valūtas savienības darbības rezultāts, kura tika dibināta 1873. gadā un pastāvēja līdz Pirmā pasaules kara sākumam. Savienībā piedalījās Skandināvijas valstu valūtas - krona Zviedrijā un krone Dānijā un Norvēģijā, kas latviski nozīmē kronis. Pēc savienības likvidācijas, Zviedrija, Dānija un Norvēģija visas nolēma paturēt savu atbilstošo un tagad savstarpēji neatkarīgo valūtu nosaukumu.

Zviedrija, neskatoties uz to, ka ir Eiropas Savienības locekle, nav pievienojusies Eiropas Monetārajai savienībai, tāpēc norēķini Zviedrijā tiek veikti nacionālajā valūtā Zviedrijas kronās.

Banknotes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zviedrijas valūtas banknotēm ir piecas nominālās vērtības: 20, 50, 100, 500 un 1000 kronas. Uz banknotēm ir attēloti vēsturisku zviedru personību portreti.

Banknotes
Attēls Vērtība Pamatkrāsa Apraksts
Averss Reverss Averss Reverss
20 kronas Violeta Rakstnieces Selmas Lāgerlēvas portrets ar fonā redzamu zirgu pajūgu no "Gēstas Berlinga sāgas". Aina no romāna "Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums" ar fonā redzamu Skones ainavu.
50 kronas Dzeltena Operdziedātājas Dženijas Lindas portrets ar fonā redzamām operas "Norma" notīm un Stokholmas veco opernamu. Sudraba arfa un Zviedrijas ainava.
100 kronas Zila Kārlis Linnejs ar fonā redzamu Kārļa Linneja dārzu. Bite, kas apputeksnē ziedu.
500 kronas Sarkana Karalis Kārlis XI ar fonā redzamu Zviedrijas Karalistes banku. Kristofers Polkhems ar fonā redzamiem matemātiskiem aprēķiniem, Falunas vara raktuvēm un zobratu.
1000 kronas Pelēcīgi brūna Karalis Gustavs Vāsa ar fonā redzamu Stokholmas panorāmu (pazīstamu gleznu). Bīskapa Ūlausa Magnusa gleznas "Vēsture par ziemeļtautām" atainojums.

Monētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Monētām ir trīs nominālvērtības: 1, 5 un 10 kronas.

Monētas
Attēls Vērtība Pamatkrāsa Apraksts
Averss Reverss Averss Reverss
1 krona Balta Karaļa Kārļa XVI Gustava portrets un monētas kalšanas gads Valsts ģerbonis, monarha devīze, monētas nomināls.
5 kronas Balta Monētas nomināls. Monarha monogramma, monētas kalšanas gads.
10 kronas Dzeltena Karaļa Kārļa XVI Gustava portrets un devīze. Monētas nomināls ar fonā redzamu Zviedrijas simbolu — trīs kroņiem un monarha devīzi monētas augšpusē.


Pēc tradīcijas 1 kronas monētās ir attēlots valdošā Zviedru monarha portrets aversā, un kronis vai viens no diviem Zviedrijas ģerboņiem reversā. Uz monētas tiek iekalta arī monarha devīze.


Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Current inflation (in Swedish)». Sveriges Riksbank. 2022. gada 14. janvāris. Skatīts: 2023. gada 15. janvāris.
  2. «Current inflation rate». Sveriges Riksbank. 2022. gada 14. janvāris. Skatīts: 2023. gada 15. janvāris.