Zviedrijas krona (zviedru: krona) ir Zviedrijasvalūta kopš 1873. gada. Viena kronā ir 100 ēru. Angļu un franču valodās zviedru kronu neformāli sauc attiecīgi par "Swedish crown" un "couronne suédoise" (Zviedru kroni).
Kronas ieviešana, kura pēc nominālvērtības aizvietoja (zviedru: riksdaler), bija Skandināvijas valūtas savienības darbības rezultāts, kura tika dibināta 1873. gadā un pastāvēja līdz Pirmā pasaules kara sākumam. Savienībā piedalījās Skandināvijas valstu valūtas - kronaZviedrijā un kroneDānijā un Norvēģijā, kas latviski nozīmē kronis. Pēc savienības likvidācijas, Zviedrija, Dānija un Norvēģija visas nolēma paturēt savu atbilstošo un tagad savstarpēji neatkarīgo valūtu nosaukumu.
Zviedrija, neskatoties uz to, ka ir Eiropas Savienības locekle, nav pievienojusies Eiropas Monetārajai savienībai, tāpēc norēķini Zviedrijā tiek veikti nacionālajā valūtā Zviedrijas kronās.
Zviedrijas valūtas banknotēm ir piecas nominālās vērtības: 20, 50, 100, 500 un 1000 kronas. Uz banknotēm ir attēloti vēsturisku zviedru personību portreti.
Banknotes
Attēls
Vērtība
Pamatkrāsa
Apraksts
Averss
Reverss
Averss
Reverss
20 kronas
Violeta
Rakstnieces Selmas Lāgerlēvas portrets ar fonā redzamu zirgu pajūgu no "Gēstas Berlinga sāgas".
Aina no romāna "Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums" ar fonā redzamu Skones ainavu.
50 kronas
Dzeltena
Operdziedātājas Dženijas Lindas portrets ar fonā redzamām operas "Norma" notīm un Stokholmas veco opernamu.
Valsts ģerbonis, monarha devīze, monētas nomināls.
5 kronas
Balta
Monētas nomināls.
Monarha monogramma, monētas kalšanas gads.
10 kronas
Dzeltena
Karaļa Kārļa XVI Gustava portrets un devīze.
Monētas nomināls ar fonā redzamu Zviedrijas simbolu — trīs kroņiem un monarha devīzi monētas augšpusē.
Pēc tradīcijas 1 kronas monētās ir attēlots valdošā Zviedru monarha portrets aversā, un kronis vai viens no diviem Zviedrijas ģerboņiemreversā. Uz monētas tiek iekalta arī monarha devīze.