Pāriet uz saturu

Ernests Kārkliņš

Vikipēdijas lapa
Zeltmatis
Ernests Kārkliņš
pirms Pirmā pasaules kara
pirms Pirmā pasaules kara
Personīgā informācija
Dzimis 1868. gada 1. decembrī
Kabiles pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1961. gada 1. martā (92 gadi)
Rīga, Latvijas PSR
Tautība latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās aktieris, rakstnieks
Valoda latviešu

Ernests Kārkliņš (1868—1961), pseidonīms Zeltmatis, bija latviešu skatuves mākslas pedagogs un rakstnieks. Pirmās profesionālās latviešu aktieru skolas izveidotājs un vadītājs (1916—1938).

Dzimis 1868. gada 1. decembrī[1] Kabiles pagasta Bukos zemnieka ģimenē. Mācījās Kabiles pagastskolā un Kuldīgas apriņķa skolā. 1887. gadā pārcēlās uz Rīgu un strādāja Baltijas vagonu fabrikā par zīmētāja palīgu un Rīgas Latviešu teātrī par koristu. No 1890. gada bija Kuldīgas nodokļu valdes grāmatvedis, 1894. gadā laikraksta "Mājas Viesis" pielikumā tika publicēts viņa pirmais stāsts "Vijolītes". Ap 1900. gadu kā māsasvīra - burvju mākslinieka impresārijs apbraukāja Vidusāziju, Sibīriju un Kaukāzu. Vadīja atturības biedrības "Auseklis" teātri Rīgā (1901—1904), bija laikraksta "Dienas Lapa" redakcijas loceklis, teātra un literatūras kritiķis (1904-1905).

1909. gadā Berlīnē beidza E. Reihera Dramatiskās mākslas augstskolas režijas kursu un kopā ar Jēkabu Duburu nodibināja pirmo profesionālo latviešu aktieru skolu Latvju dramatiskos kursus, bija šo kursu vadītājs un pedagogs (1916-1938).

Pēc Otrā pasaules kara bija pedagogs LVU, Teātra institūtā un Latvijas Valsts konservatorijā.[2]

Miris 1961. gada 1. martā Rīgā, apbedīts Meža kapos.

  • "Sarkanās lilijas" (1904)
  • "Lauztās lilijas" (1910)
  • "Ilgu lilijas" (1912)
  • Mana dzīve un centieni. Atziņas (1923)
  • "Šķēpu lilijas" (1925)
  • "Bagātas dienas" (1938)
  • "Grēka izpirkums" (1928)
  • "Mīlestības agonija" (1934)
  • "Likteņraksti" (1936)
  • "Atmiņu zīmējumi" (1938)
  • "Sāpju valsis" (par E. Dārziņu 1943)
  • Zeltmatis. Stāsti (1958)

Mācību literatūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • "Rakstniecības almanahs" (1908-1909)
  • "Skatuves māksla" (1923, kopā ar T. Lejas-Krūmiņu),
  • "Daiļrunas pamatmācība" (1924)
  • "Deklamators" (antoloģija 3 sējumos, 1928-1938)
  • "Smags gaiss" (1907)
  • "Sagaidīts" (1911)
  • "Arājdēls" (1923)
  • "Indulis" (1924)
  • "Antiņa galms" (1931)

Apbalvojumi un pagodinājumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. Latvijas padomju enciklopēdija. 10-1. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 573. lpp.
  2. «no LU LFMI Latviešu folkloras krātuves materiāliem». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 15. decembrī. Skatīts: 2017. gada 28. decembrī.
  3. «Valdības Vēstnesis Nr. 108 (14.05.1935), 1. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 15.05.2019. Skatīts: 05.07.2018.