Jēkabs Duburs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Jēkabs Duburs (dz. Āriņš; 1866. gada 27. marts Jelgavas apriņķa Kroņvircavas pagasts — 1916. gada 17. maijs Somija, Hivinke, pārapbed. Rīgā, Lielajos kapos) bija latviešu aktieris, režisors, skatuves mākslas teorētiķis un pedagogs, dramaturgs un tulkotājs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1866. gadā Kroņvircavas pagastā. Mācījies Jelgavas reālskolā. Aktiera darbu sācis Ā. Alunāna vadītajā Jelgavas Latviešu biedrības teātrī (1884). Rīgas Latviešu teātra aktieris no 1887. gada līdz 1908. gadam. Viens no Jaunā Rīgas latviešu teātra dibinātājiem (1908) un pirmais direktors. 1909. gadā kopā ar Zeltmati (īst. vārdā Ernests Kārkliņš) nodibināja Latvju dramatiskos kursus, kas bija pirmā profesionālo aktieru apmācības skola Latvijā. No 1913. gada līdz 1915. gadam bija Latvju operas režisors. Pirmais profesionāli izglītotais latviešu daiļlasītājs.[1]

Pirmā pasaules kara bēgļu gaitās 1916. gadā Maskavā iepazinās ar režisoru Konstantīnu Staņislavski, kuru ieinteresēja J. Dubura iecerētais darbs "Deklamācijas teorija". Bija nodoms Maskavas Dailes teātrī iestudēt A. Brigaderes "Sprīdīti" un kādu V. Šekspīra lugu, bet sadarbība neizveidojās. 1966. gadā LPSR Teātra biedrība nodibināja Jēkaba Dubura balvu, ko piešķir izciliem latviešu teātra režisoriem, pedagogiem.[1]

Lomas teātrī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Izrāde Loma
1887 Ā. Alunāns "Icigs Mozes" Titulloma
1890 R. Blaumanis "Zagļi" Ābrams
1891 R. Blaumanis "Ļaunais gars" Ābrams
1892 T. Hāns "Turaidas roze" Skudrītis
1893 R. Blaumanis "Pazudušais dēls" Roplainis
1893 F. Šillers "Luize Millere" Millers un Vurms
1894 Aspazija "Vaidelote" Krīvs
1894 Aspazija "Zaudētās tiesības" Langarts
1894 V. Šekspīrs "Venēcijas tirgotājs" Šeiloks
1894 V. Šekspīrs "Hamlets" Polonijs
1894 V. Šekspīrs "Sapnis vasaras naktī" Stabule
1895 N. Gogolis "Revidents" Osips
1896 R. Blaumanis "Trīnes grēki" Mazbērzu tēvs
1901 J. V. Gēte "Fausts" Mefistofelis
1902 V. Šekspīrs "Hamlets" Titulloma un Klaudijs
1902 V. Šekspīrs "Karalis Līrs" Nerrs
1902 V. Šekspīrs "Romeo un Jūlija" Lorenco
1904 R. Blaumanis "Indrāni" Indrānu tēvs

Režijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Izrāde
1890 A. Suhovo — Kobiļins "Krečinska kāzas"
1893 pirmā latviešu opera J. Ozols "Spoku stundā"
1896 A. Deglavs "Vecais pilskungs"
1902 R. Leonkavallo "Pajaci"
1903 A. Brigadere "Sprīdītis"
1904 R. Blaumanis "Indrāni"
1904 M. Gorkijs "Mazpilsoņi"
1905 Ž. Ofenbahs "Skaistā Helēna"
1905 R. Blaumanis "Ugunī"
1909 G. Hauptmanis "Nogrimušais zvans"
1913 A. Rubinšteins "Dēmons"
1913 P. Čaikovskis "Jevgeņijs Oņegins"
1914 Ž. Bizē "Karmena"
1916 A. Brigadere "Raudupiete"

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Māra Niedra (redaktors). Teātris un kino biogrāfijās: enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Preses nams, 1999. 256.–258.. lpp. ISBN 9984-00-331-0.