Esperanto enciklopēdija
| Esperanto enciklopēdija | |
|---|---|
 1933. gada "Esperanto enciklopēdijas" grāmatas vāks no 1986. gada pārpublicējuma. | |
| Autors | kolektīvs darbs |
| Oriģinālais nosaukums | Enciklopedioj de Esperanto |
| Valsts | Ungārija |
| Valoda | esperanto |
| Temats | esperanto kustība |
| Žanrs | enciklopēdija |
| Izdevējs | Literatura Mondo |
| Izdota | 1933.—1934. |
Esperanto enciklopēdija (esperanto: Enciklopedioj de Esperanto) ir enciklopēdisks izdevums esperanto valodā, kurš tika izdots Budapeštā 1933.—1934. gadā.
Priekšvēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1913. gadā Krievijas filologs Petro Stojans ierosināja izdot Universālo šķirkļu enciklopēdiju (esperanto: Universala Slipa Enciklopedio), kas tiktu nepārtraukti publicēta ar atsevišķām monogrāfijām par katru priekšmetu uz atsevišķām kartiņām. Uzreiz tika publicēti pirmie pieci šķirkļi ("Enciklopēdija un tās nākotne", "Kinematogrāfijas teorija laikā", himna "La Espero", "Īpašvārdu transkripcija" un L.Levenzona dzejolis "Sanākšana"). Turpinājuma šai idejai nebija.
1917. gadā Vladimirs Šmurlo Petrogradā publicēja enciklopēdiju ar nosaukumu "Ariadnes pavediens" (Ariadna fadeno), nosaucot to kā “Esperantisma enciklopēdijas pirmais mēģinājums; ar stingru pārliecību, ka no tā (...) sēklām izaugs milzīgs Universālas esperanto enciklopēdijas koks." Pirmās lapas (1.—88.) tika iespiestas Rīgā tai pašā 1917. gadā. Ārēju apstākļu dēļ nākamās grāmatas lappuses tika iespiestas reti un pēc burta “E” tām bija ļoti īss saturs, tādēļ lielu iespaidu tā neatstāja.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Par Esperanto enciklopēdijas celmlauzi kļuva padomju lauku garīdznieks un esperantists Ivans Širjajevs, kurš 1931. gadā iesūtīja Ungārijas esperanto izdevniecībai "Literatura Mondo" ("Pasaules literatūra") savus burtnīcu pierakstus. Pats Širjajevs nomira 1933. gadā pirms enciklopēdijas izdošanas, tomēr viņš enciklopēdijā nosaukts par tās galveno redaktoru.[1] Pateicoties entuziastu atbalstam un papildinājumiem, teksta garums sasniedza 640 lappuses un 300 lappuses ilustrāciju, kad 1931. gadā izdevniecība nebija cerējusi pat uz pusi šāda apjoma, un 1933.—1934. gadā Literatura Mondo Budapeštā enciklopēdiju izdeva divos sējumos. Redakcijai nebija naudas atbildēt uz visiem tūkstošiem saņemto vēstuļu (pavisam uz saraksti tā iztērēja 800 Šveices franku),[1] taču tās — reizēm nekritiski — tik un tā tika izmantotas darbā pie izdevuma, atsakoties tikai no dezinformācijas. Visgarākie šķirkļi enciklopēdijā bija valstu esperantistu organizāciju apraksti; tā, šķirklis par Latviju (Latvolando) ir gandrīz piecas reizes garāks kā visai Nāciju līgai (Ligo de Nacioj) veltītais.[2] Pavisam enciklopēdija saturēja ap 2500 šķirkļu, no kuriem ap 1500 bija veltīti pazīstamiem esperantistiem un ap 450 — esperanto valodā tulkotām grāmatām.
Daži fakti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Starp vairāk kā 100 cilvēkiem, kam enciklopēdija priekšvārdā pateicas par ieguldījumu, ir minēta arī Latvijas pārstāve Indra Tālivalda (Indra Talivaldo, Riga, arī kā T. Indra).[1]
- Raksts par Japānu (Japanujo) tika ievietots ar Niponas (Nipono) vārdu, jo japāņi nepaspēja atsūtīt rakstu uz pirmā sējuma iznākšanu.[1] Japāņiem tolaik tam bija politiska nozīme, jo Nipona ir vietējais nosaukums, kurš tiek uzskatīts par nacionālistiskāku. Mūsdienās esperanto parasti lieto Japanio.
Pēcvēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēckara gados parādījās vēlme radīt modernāku enciklopēdiju, taču tā netika realizēta, lai gan 1974. gadā izdotā esperanto uzziņu grāmata Esperanto en Perspektivo 677. lappusē apgalvoja, ka darbs pie jaunās versijas noritot sekmīgi.
Atkārtoti 1933.—1934. gada enciklopēdiju Ungārijā vienā sējumā publicēja Ungārijas esperanto asociācija 1979. un 1986. gadā, taču bez ilustrācijām. Lielākā daļa no šīs enciklopēdijas oriģinālajiem rakstiem mūsdienās ir pārveidoti Vikipēdijas rakstos esperanto valodas Vikipēdijā.
Stefens Kalbs 1996. gadā izveidoja Tīmekļa esperanto enciklopēdiju Enciklopedio Kalblanda. Kalbs to rediģēja līdz 2001. gadam, kad viņš visus 139 savas enciklopēdijas rakstus ziedoja esperanto Vikipēdijai.[3]
2001. gadā tika uzsākta esperanto Vikipēdija, un šodien tā ir visplašākā esperanto enciklopēdija, lielā mērā tāpēc, ka tajā ir iekļauti materiāli no iepriekšējām enciklopēdijām.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 «Esperanto enciklopēdijas priekšvārds». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 31. decembrī.
- ↑ «Esperanto enciklopēdija - burts L».
- ↑ Enciklopedio Kalblanda: arhivētā atvadu versija
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Esperanto enciklopēdija, 1933.—1934. (PDF versija)
- Vikipēdija esperanto valodā (Vikipedio)