Etiopijas vilks
| Etiopijas vilks Canis simensis (Ruppell, 1840) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Dzimta | Suņu dzimta (Canidae) |
| Ģints | Suņi (Canis) |
| Suga | Etiopijas vilks (Canis simensis) |
| Izplatība | |
 | |
 Etiopijas vilks Vikikrātuvē | |
Etiopijas vilks (Canis simensis) jeb Etiopijas šakālis ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs. To sauc arī par Abesīnijas vilku vai Abesīnijas lapsu, kā arī par sarkano šakāli vai sarkano lapsu. Daudzie nosaukumi liecina, ka zinātnieki ilgi nevarēja vienoties, kurai grupai pieskaitīt Etiopijas vilku. Mūsdienās beidzot noskaidrots, ka Etiopijas vilks ģenētiski ir tuvāks vilkiem nekā lapsām, un pieder suņu ģintij. Īpaši tuva radniecība ir ar pelēko vilku un koijotu. Zinātnieki uzskata, ka Etiopijas vilks no pārējo vilku saimes atdalījies pirms 100 000 gadu.[1]
Izplatība un populācijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Etiopijas vilks dzīvo Etiopijas kalnos apmēram 3000 m virs jūras līmeņa. Tā ir visapdraudētākā suņu ģints suga, mūsdienās datēti apmēram 500 pieaugušie īpatņi.[2] Vislielākais bars atklāts Etiopijas dienvidos Bales kalnu nacionālajā parkā, bet Semena kalnos zināmi arī mazāki bari.[3] Viens no Etiopijas vilku izmiršanas iemesliem ir mājas suņu slimības. Lai to novērstu, zinātnieki vakcinē trušus ar zālēm, kas pasargā savvaļas vilkus no suņu slimībām. 1990. gadā truši netika vakcinēti, un lielākais Etiopijas vilku bars Bales kalnos samazinājās no 440 līdz 160 īpatņiem tikai divu nedēļu laikā.[1]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Etiopijas vilks ir vidēja lieluma dzīvnieks, līdzīgs koijotam, ar garām kājām un smailu purnu. Apmatojums dubults, ar biezu un siltu pavilnu un garākiem akotmatiem. Kažoks Etiopijas vilku sargā no kalnu aukstā klimata, kas var būt arī –15°C. Apmatojuma krāsa tumši ruda vai pelēki ruda, ar gaišu, gandrīz baltu pakakli, krūtīm un kāju iekšpusēm. Uz vaigiem un apkārt acīm ir nelieli, balti laukumi. Ausu aizmugures melnas, arī uz astes virspuses ir melna svītra, kas beidzas ar kuplu, melnu astes galu. Tēviņi lielāki nekā mātītes. Ķermeņa garums (bez astes) 84—100 cm, astes garums 27—40 cm, augstums skaustā 53—62 cm, svars 11—20 kg. Galvas forma saplacināta, ar šauru purnu. Vilkam ir 42 zobi, ilkņi asi un smaili, apmēram 19 mm gari. Priekškājām pieci pirksti, bet pakaļkājām četri.[1][4]
Ieradumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lai gan Etiopijas vilki labprātāk medī vienatnē, tomēr tie dzīvo barā ar kopīgu teritoriju. Tas atšķir Etiopijas vilku no citām vilku sugām, kas dzīvo barā, lai kopīgi medītu.[5] Viss bars piedalās teritorijas iezīmēšanā un uzraudzīšanā. Savvaļā barā parasti ir apmēram 6 pieaugušie dzīvnieki, 1—6 viengadnieki un 1—7 kucēni. Baru veido visi tēviņi, kas dzimuši vienā ģimenē, un 1—2 mātītes. Riesta laikā vairāki bari mēdz pulcēties kopā. Tēviņi nekad nepamet savu baru, toties mātītes dzimto baru atstāj apmēram 2 gadu vecumā un dodas meklēt sev vietu jaunā barā. Tomēr vieta atbrīvojas tikai, kad nomirst iepriekšējā mātīte. Dzimto baru pametušās mātītes parasti uzturas šaurā joslā starp vairāku baru teritorijām.[5]
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Etiopijas vilki medī dienā. Grauzēji sastāda apmēram 96% no visiem medījumiem. Galvenokārt medī dažāda veida žurkas, bet medī arī zaķus, putnus, murkšķus, kalnu stirnas un kazas.[5]
Vairošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pārošanās laikā bara vadošā mātīte izaicina visus bara tēviņus uz pārošanos, bet izvēlas stiprāko. Sacensībās par pārošanos iesaistās arī kaimiņu bara tēviņi.[1] Līdz 70% pārošanās notiek ar sveša bara spēcīgāko tēviņu.[5] Parasti piedzimst 2—6 kucēni, kurus bars kopīgi audzina. Kucēni dzimst alā, kuru pirms dzemdībām izrok zem lielākiem akmeņiem vai sagāztiem kokiem, bet tā var atrasties arī atklātā vietā. Alas tiek bieži mainītas. Kucēni dzimst vienu reizi gadā.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Etiopijas vilkam ir 2 pasugas:
- Canis simensis simensis — dzīvo uz ziemeļrietumiem no Rifta ielejas, šai pasugai ir īsāks purns nekā populācijai dienvidos;
- Canis simensis citernii — dzīvo uz dienvidaustrumiem no Rifta ielejas, šīs pasugas vilkiem kažoks ir rudāks, deguns slaidāks kā ziemeļu radiniekiem.
Attiecības ar cilvēkiem
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tāpat kā pelēkais vilks arī Etiopijas vilks bieži pieminēts Āfrikas folklorā. Rakstiskās liecības par vilku saglabājušās no 13. gadsimta. Mūsdienās Etiopijas vilks ir valsts nacionālais simbols.[1]
Mājdzīvnieku ganāmpulkiem (aitām un kazām) Etiopijas vilks uzbrūk daudz retāk nekā hiēnas un šakāļi.[1] Etiopijas vilku nemēdz medīt, jo tā kažokādai nav augsta vērtība. Reizēm vilka ādu kā sviedreni izmanto zirga apsedlošanai. Ļoti daudzi Etiopijas vilki, arī citi savvaļas dzīvnieki, gāja bojā Etiopijas pilsoņu kara laikā. Tomēr vislielākās briesmas Etiopijas vilkam draud no lauksaimniecības attīstības, samazinoties piemērotām dzīves vietām. Mūsdienās vairāk nekā puse no agrākās Etiopijas vilka apdzīvotās teritorijas pārvērsta lauksaimniecības zemēs.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 «Canids: The Ethiopian Wolf». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 11. maijā. Skatīts: 2020. gada 16. aprīlī.
- ↑ Born Free: The Ethiopian wolf
- ↑ 3,0 3,1 «Canis simensis (Ethiopian Wolf, Simien Fox, Simien Jackal)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 8. februārī. Skatīts: 2009. gada 23. janvārī.
- ↑ ARKive: Ethiopian wolf
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 «Animal Info - Ethiopian Wolf». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 1. februārī. Skatīts: 2009. gada 23. janvārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Etiopijas vilks.