Eugēnija Montanaro Gallitelli
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
Eugēnija Montanaro Gallitelli (itāļu: Eugenia Gallitelli Montanaro; dzimusi 1906. gadā, mirusi 1997. gadā) bija itāļu paleontoloģe, Modēnas Universitātes profesore.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Eugēnija dzimusi 1906. gadā Modēnā. 1924. gadā ar diplomu pabeidza Muratori klasisko liceju Modēnā.[1]
1928. gadā viņa absolvēja dabaszinātņu fakultāti Modenas Universitātē ar disertāciju par Modēnas Apenīnu minerāliem un eksperimentālu darbu par Montegibbio Tortonas stāva (Miocēns) koraļļiem. Interese par fosilajiem koraļļiem viņai palika arī turpmāk. Tā, pateicoties monogrāfijai, veltītai Āfrikas kvartāra koraļļiem, 1932. gadā viņa saņēma savu pirmo pētniecības balvu, ko tai piešķīra Zinātnes attīstības biedrība. 1930. gadā viņa ieguva štata asistenta amatu, bet 1934. gadā brīvā pasniedzēja amatu paleontoloģijā, pateicoties kam viņš sāka pasniegt paleontoloģiju Modenas Universitātē, kurai 1941. gadā pievienoja arī ģeoloģijas mācības un ģeoloģijas virzienu tāda paša nosaukuma institūtā.
Neskatoties uz aktīvo zinātnisko darbību, kas neapstājās pat Otrā pasaules kara laikā, Eugēnija Montanaro Galitelli pilntiesīgās profesores amatu ieguva tikai 1956. gadā, kad uzvarēja pirmajā Itālijā izsludinātajā konkursā uz profesora amatu paleontoloģijā. 1957. gadā Eugēnija tika ievēlēta par Itālijas paleontoloģiskās biedrības prezidenti (saglabāja šo amatu līdz 1970. gadam), bet 1958. gadā ieņēma Modēnas matemātikas un dabaszinātņu biedrības prezidentes amatu. Šajā pat gadā Eugēnija izstrādāja ģeoloģisko zinātņu kursu Modēnā (kuru pasniegt viņa sāka no 1964. gada). 1960. gadā tika izdots pirmais "Itālijas Paleontoloģijas biedrības biļetena" numurs, kuru Montanaro Galitelli vadīja līdz 1969. gadam. Daudzas viņas publikācijas bija veltītas paleontoloģijai un ģeoloģijai.
1961. gadā pēc Eugēnijas Montanaro Galitelli priekšlikuma tika izveidots Modēnas Universitātes Paleontoloģijas institūts, kas ieguva savu patstāvību, nodaloties no ģeoloģiskās tēmas. Viņas vadībā institūts iegādājās allozaura un kamptozaura skeletus no Ohaio atradnēm (ASV), kuru kopijas pašlaik ir izstādītas Modēnas Universitātes muzeja Dinozauru zālē. Paleontoloģijas muzeju bagātināja arī Montanaro Gallitelli kolekcijas, tostarp bagātīga Perma koraļļu kolekcija no Sosio ielejas Sicīlijā. Kā daudzu zinātnisku publikāciju autores (nedaudz zem 100), viņas pētījumu tēmas ir bijušas dažādas, tostarp par miocēna molusku sistemātiku, Āfrikas, Apenīnu nogāžu, Sicīlijas perma un Dolomītu Alpu triasa koraļļu izpēti, kuriem viņa pētīja filoģenēzi, skeletoģenēzi un mikrostruktūru. Daļa viņa studiju bija veltīta arī planktona foraminīferu sistemātikai.
Par ilggadēju darbu Itālijas paleontoloģijas labā 1973. gadā Itālijas Republikas prezidents viņu apbalvoja ar Zelta medaļu par nopelniem izglītībā, kultūrā un mākslā – atzinību, kuru dažus gadus iepriekš bija ieguvis arī viņas vīrs Paolo. 1982. gadā viņa noturēja savu pēdējo mācību stundu, pirms aiziešanas pensijā, un par lielajiem nopelniem, kas gūti, strādājot par profesori Modenas Universitātē, 1983. gadā tika iecelta par emeritus (goda) profesori.[2]
Brīvajā laikā Eugēnija aizrāvās ar klasisko mūziku (viņai bija izglītība vijoles spēlē).