ExoMars Trace Gas Orbiter
ExoMars Trace Gas Orbiter | |
KA veids | Marsa pavadonis |
Operators | Eiropas Kosmosa aģentūra |
Izgatavotāji | Thales Alenia Space, Francija |
Starts | 14.03.2016. 12:31:42 UTC |
Starta vieta | Baikonura 200/39 Kazahstāna |
Nesējraķete | Proton-M/Briz-M, Krievija |
Palaists kopā ar | Schiaparelli |
Darbības ilgums | 7 gadi (plānots) |
NSSDC ID | 2016-017A |
SCN | 41388 |
Tīmekļa vietne | http://exploration.esa.int/jump.cfm?oid=46475 |
Enerģija | saules baterijas ~ 2 kW |
Orbītas elementi |
---|
ExoMars Trace Gas Orbiter (TGO), zināms arī kā ExoMars 2016, ir Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) starpplanētu zonde. Tā paredzēta Marsa atmosfēras pētīšanai un nolaižamā aparāta Schiaparelli nogādāšanai uz planētu. Zonde palaista 2016. gada martā; oktobrī tā iegāja Marsa orbītā. TGO un Schiaparelli ir pirmais programmas ExoMars posms. Projekts tapis sadarbībā ar Krievijas valsts korporāciju Roskosmos un citu valstu zinātniskajām organizācijām.
Uzbūve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kosmisko aparātu izgatavoja Thales Alenia Space. Korpusa izmēri ir 3,5 × 2 × 2 m. TGO starta masa ir 3732 kg, kopā ar Schiaparelli — 4332 kg. Sakarus ar Zemi nodrošina 2,2 m diametra X joslas paraboliskā antena. TGO ar ultraaugstfrekvences aparatūru Electra nodrošinās radiosignālu retranslāciju no aparātiem uz Marsa virmas.
TGO zinātniskās aparatūras masa ir 115 kg. Uzstādīti četri instrumentu komplekti:
- ACS (Atmospheric Chemistry Suite), trīs infrasarkanie spektrometri, ar kuriem var noteikt atmosfēras ķīmisko sastāvu un struktūru (izstrādāts Krievijā)
- CaSSIS (Colour and Stereo Surface Imaging System), augstas izšķirtspējas kamera (4,5 m uz pikseli); tas ir trīs spoguļu teleskops ar fokusa attālumu 880 mm un apertūru 135 mm (izstrādāts Šveicē un Itālijā)
- FREND (Fine Resolution Epithermal Neutron Detector), neitronu detektors, kurš var noteikt ūdeņradi Marsa virsmā līdz 1 m dziļumam (izstrādāts Krievijā)
- NOMAD (Nadir and Occultation for MArs Discovery), divi infrasarkanie un viens ultravioletais spektrometrs, kuri spēj ar lielu precizitāti noteikt atmosfēras komponentus (izstrādāts Apvienotajā Karalistē, ASV, Beļģijā, Itālijā, Kanādā un Spānijā)
Lidojuma gaita
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]ExoMars Trace Gas Orbiter palaists 2016. gada 14. martā 12:31:42 UTC ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M no Baikonuras kosmodroma 200. laukuma 39. palaišanas iekārtas. Zonde no dzinējbloka Briz-M atdalīta 20:13 UTC.[1]
2016. gada 16. oktobrī Schiaparelli atvienojās no ExoMars TGO. 19. oktobrī TGO iegāja Marsa orbītā. Schiaparelli veica nolaišanos uz Marsa virsmas, bet īsi pirms nosēšanās pārtrūka sakari ar to.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ ExoMars on its way to solve the Red Planet’s mysteries Arhivēts 2016. gada 26. oktobrī, Wayback Machine vietnē. ESA, 2016-03-14
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: ExoMars Trace Gas Orbiter |
- ExoMars ESA
- TGO (ExoMars 2016) / EDM (Schiaparelli) Gunter Dirk Krebs (angliski)