Fēlikss Circenis
| ||||||||||||
Fēlikss Circenis (1929. gada 16. februāris, Vaiņode — 2004. gada 18. maijs[1]) bija Latvijas pedagogs, vieglatlēts, šahists, viens no biatlona aizsācējiem Latvijā.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis Vaiņodē, netālu no Lietuvas robežas, kā vienīgais bērns ģimenē. Māte Elza Circene (1903—1996) strādājusi Vaiņodes tuberkulozes sanatorijā. 5 gadu vecumā zaudējis tēvu. Beidzis Liepājas Politehnikumu (tagad — Liepājas Valsts tehnikums), bet vēlāk arī Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Zemes iemērīšanas fakultāti. Vēl studējot Lauksaimniecības akadēmijā sācis skolotāja gaitas Mālpils Meliorācijas skolā (tagad — Mālpils profesionālā vidusskola), kur mācījis ūdens saimniecību un ģeodēziju. Pēc Lauksaimniecības akadēmijas beigšanas pārgājis uz Priekuļu lauksaimniecības mehanizācijas tehnikumu (tagad — Priekuļu un Jāņmuižas valsts tehnikums). 1962. gadā kļuvis par šīs mācību iestādes direktoru un vadījis tehnikumu līdz 1977. gadam.[2] 1966. gadā par panākumiem pedagoga darbā apbalvots ar medaļu "Par darba varonību".[3] 1977. gadā pārcēlies uz Ādažiem, kur deviņus gadus strādājis par Ādažu astoņgadīgās skolas direktoru. Vēlāk bijis rasēšanas skolotājs Ādažu vidusskolā. Atmodas laikā aktīvi iesaistījies Latvijas Tautas frontes darbībā. Piedalījies visos Tautas frontes kongresos. Vēlāk iestājies Demokrātiskajā centra partijā, kas vēlāk apvienojusies ar Demokrātisko partiju "Saimnieks". 1996. gadā partijas Vidzemes apgabala sarakstā piedalījies 6. Saeimas vēlēšanās.[4] 1997. gadā pēc Demokrātiskās partijas "Saimnieks" šķelšanās iestājies Darba partijā. No 1989. līdz 1999. gadam bijis Rīgas rajona padomes deputāts, kur vadījis izglītības un kultūras komiteju. Ādažu pagastā vadījis Sociālo jautājumu komiteju un pensionāru padomi.[5]
Vieglatlēts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Studiju laikā aktīvi nodarbojies ar vieglatlētiku. 1940. gadu beigās un 1950. gadu pirmajā pusē bijis viens no labākajiem Latvijas garo distanču skrējējiem. 1950. gadā kļuvis par sporta biedrības "Daugava" čempionu 5000 m skrējienā.[6] 1951. gadā atkārtojis šo panākumu.[7] Vēlākajos gados bijis sporta biedrības "Vārpa" vieglatlētikas izlasē, kā arī starp Latvijas labākajiem vieglatlētiem 5000 m un 10 000 m distancēs.[8]
Biatlona entuziasts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Priekuļos viņa tehnikuma direktora darbības laikā tika uzbūvēta pirmā biatlona šautuve un moderns stadions, kas 1966. gadā Vissavienības konkursā tika atzīts par labāko rajona stadionu PSRS.[9] 1971. gada janvārī šeit tika aizvadīts PSRS kausa posms biatlonā, kas bija vienas no pirmajām augsta ranga sacensībām biatlonā Latvijā.[10]
Šahists
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Fēlikss Circenis bija pazīstams kā labs šahists. Ar šahu sācis nodarboties jau Liepājas pamatskolā. Vairākas reizes piedalījies Latvijas šaha čempionātu finālos:
- 1960. gads — 11.-12. vieta.
- 1974. gads — 13.-14. vieta.
- 1990. gads — 64.-88. vieta.
- 1991. gads — 89.-109. vieta.
- 1999. gads — izstājies pēc 2. kārtas.
- 2000. gads — 18.-26. vieta.
Priekuļos sācis darboties arī kā šaha treneris, vēlāk kļuvis par Rīgas rajona sporta skolas šaha treneri. Starp viņa audzēkņiem ir bijuši daudzkārtējais Latvijas šaha čempions Alvis Vītoliņš un starptautiskais lielmeistars Edvīns Ķeņģis.[11] 1992. gadā bijis Latvijas sieviešu izlases treneris Pasaules šaha olimpiādē Manilā, kas ieguvusi 12. vietu kopvērtējumā.[12] Savus trenera vērojumus un iespaidus bieži publicējis žurnālā "Šahs". Pēc viņa nāves Ādažu šaha klubs ir nosaukts Fēliksa Circeņa vārdā.
Piemiņas turnīrs šahā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2018. gadā Ādažos tika atjaunota Fēliksa Circeņa piemiņas turnīru tradīcija. Par pirmā ātrā šahā turnīra uzvarētāju 52 dalībnieku konkurencē kļuva lielmeistars Aleksejs Širovs.[13][14] 2019. gada 1. jūnijā Aleksejs Širovs uzvarēja arī otrajā piemiņas turnīrā, kurā piedalījās 67 dalībnieki.[15] 2020. gada 30. maijā piemiņas turnīrs pirmo reizi notika interneta vidē, tomēr arī šoreiz par uzvarētāju pēc labāka performances reitinga tika atzīts Aleksejs Širovs.[16] 2021. gada 29. maijā piemiņas turnīrs otro gadu pēc kārtas notika interneta vidē, tajā piedalījās 37 dalībnieki no piecām valstīm, bet uzvarēja baltkrievu lielmeistars Kirils Stupaks.[17] 2022. gada 28. maijā 5. piemiņas turnīrs atkal varēja notikt klātienē, pulcinot 61 dalībnieku no septiņām valstīm, par uzvarētāju kļuva Krievijas lielmeistars Aleksandrs Motiļevs.[18] 2023. gada 6. jūnijā 6. piemiņas turnīrā, kurā sacentās 104 dalībnieki no piecām valstīm, par uzvarētāju kļuva Konstantīns Gudovskis no Rīgas.[19] 2024. gada 8. jūnijā 7. piemiņas turnīrā, kurā sacentās 109 dalībnieki no trim valstīm, par uzvarētāju kļuva Reinis Paikens no Rīgas.[20]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Fēlikss Circenis 16.02.1929-18.05.2004
- ↑ Priekuļu un Jāņmuižas valsts tehnikums — Direktori
- ↑ Laikraksts "Cīņa", 01.07.1966
- ↑ «Demokrātiskā partija Saimnieks 6. Saeimas vēlēšanas Vidzemes apgabals». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 15. martā. Skatīts: 2013. gada 10. decembrī.
- ↑ Fēliksa Circeņa biogrāfija
- ↑ Laikraksts "Cīņa", 30.07.1950
- ↑ Laikraksts "Cīņa", 07.07.1951
- ↑ Žurnāls "Fiziskā Kultūra", 01.11.1953
- ↑ Laikraksts "Cīņa", 24.06.1969
- ↑ Laikraksts "Padomju Jaunatne", 26.01.1971
- ↑ «Геннадий Сосонко. Мои показания. Прыжок (А.Витолиньш)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2013. gada 10. decembrī.
- ↑ 30th Chess Olympiad (women): Manila 1992
- ↑ Ādažos vērienīgi piemin pedagogu un šaha treneri Fēliksu Circeni
- ↑ Fēliksa Circeņa piemiņai 02.06.2018
- ↑ Vērienīgi aizvadīts Fēliksa Circeņa piemiņas turnīrs
- ↑ «Fēliksa Circeņa piemiņas turnīrs pulcē sešu valstu šahistus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 7. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 7. jūnijā.
- ↑ Fēliksa Circeņa piemiņas turnīrs pulcē piecu valstu šahistus
- ↑ Rekordliels dalībnieku skaits Fēliksa Circeņa piemiņas turnīrā
- ↑ Circeņa piemiņas turnīrā atkal rekordliels dalībnieku skaits
- ↑ Jauns uzvarētājs Fēliksa Circeņa piemiņas turnīrā
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Šahista profils chessgames.com mājaslapā (angliski)
- Šahista profils 365chess.com mājaslapā (angliski)
- Šahista profils chesstempo.com mājaslapā (angliski)