Ādaži
- Šis raksts ir par apdzīvoto vietu Ādažu pagastā. Par citām jēdziena Ādaži nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Ādaži | |
|---|---|
| Lielciems | |
 Ādažu centrs no putna lidojuma | |
  Ādaži | |
| Koordinātas: 57°4′37″N 24°19′25″E / 57.07694°N 24.32361°EKoordinātas: 57°4′37″N 24°19′25″E / 57.07694°N 24.32361°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Ādažu novads |
| Pagasts | Ādažu pagasts |
| Platība | |
| • Kopējā | 8,8 km2 |
| Augstums | 7 m |
| Iedzīvotāji (2022)[1] | |
| • kopā | 7 482 |
| Pasta nodaļa | LV-2164 Ādaži |
 Ādaži Vikikrātuvē | |
Ādaži ir apdzīvota vieta Pierīgā, Gaujas kreisajā krastā, Ādažu novada un pagasta centrs. Atrodas pie autoceļa A1, 21,6 km no Rīgas centra. Ādažos ir novada administratīvās iestādes, skolas (Ādažu vidusskola, Ādažu sākumskola un Ādažu Brīvā Valdorfa skola), bērnudārzs Strautiņš, vairāki veikali (Maxima, Rimi, Elvi) un pakalpojumu uzņēmumi. Gar Ādažiem plūst Latvijas garākā upe Gauja, ciemu divās daļās dala tās atteka Vējupe.[3]
Administratīvo reformu rezultātā no 2022. gada 1. jūlija Ādažiem tiks piešķirtas pilsētas tiesības.[4]
Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atrodas Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir −5,5 °C — -6 °C, jūlijā — +17 °C. Nokrišņu daudzums 650-700 mm gadā, bezsala perioda vidējais ilgums ap 150 dienām.[5]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mūsdienu Ādažu ciems veidojies ap kādreizējās Gaujas muižas (Aahof) jeb Gaujas-Pļavas muižas centru,[6] bet ciema jaunākā daļa Vējupes labajā krastā — ap Rembergu muižas (Ringenberg) centru. Gaujas muiža atradās senajā Bukultu pils jeb Jauno dzirnavu draudzes novada (Kirchspiel Neuermühlen) teritorijā, kas ietvēra pašreizējo Bukultu un Baltezera teritoriju, 19. gadsimtā to dēvēja par Ādažu-Carnikavas draudzes novadu.
Dažreiz par vēsturiskajiem Ādažiem uzskata tagadējos Bukultus, kur 13. gadsimtā Livonijas ordenis pie lielceļa uzcēla Neiermīles dzirnavas un pili.[7] Jānis Endzelīns pieļāvis, ka šī vieta arī varētu būt devusi Ādažu vārdu no lībiešu ādøs ar nozīmi ‘tievs’, ‘šaurs’, kā šaura sauszeme, kas iespraudusies starp trijiem ezeriem.[7]
Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielākie Ādažos reģistrētie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2020. gadā bija spirta ražotājs Berlat Grupa, jūras produktu konservu ražotājs KH Select, vairumtirgotāja un zāģmateriālu ražotāja Hornbaek Baltic, gaļas ražotājs "Ādažu desu darbnīca".[8]
Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Alberts Kauls, lauksaimnieks un politiķis
- Kārlis Taube, gleznotājs.
Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ādažu Kultūras centrs 
Ādažu novada dome 
Vējupe pie Gaujas ielas 
Gaujas iela Ādažos 
Ādažu sākumskolas ēka 
Ādažu vidusskolas ēka 
Gaujas-Baltezera kanāla slūžas pie Gaujas 
Tilts pār Gauju Ādažos 
Gaujas iela pie Ādažu slimnīcas
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Ādažiem». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
- ↑ LĢIA vietvārdu datubāze
- ↑ Ādaži Archived 2015. gada 4. maijā, Wayback Machine vietnē., adazi.lv
- ↑ «Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums; pārejas noteikumu 26. punkts.».
- ↑ Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
- ↑ Bienenstamm, H. von. Geographischer Arbiss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga: bei Deubner, 1826. S.227.
- ↑ 7,0 7,1 Ādaži.lv Ādažu vēsture
- ↑ Lursoft. Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu pa gadiem
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ādaži.
 | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|