Faneropleirīdas
Faneropleirīdas Phaneropleuridae Huxley, 1861 | |
---|---|
Phaneropleuron andersoni rekonstrukcija. | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
Infratips | Žokļaiņi (Gnathostomata) |
Virsklase | Kaulzivis (Osteichthyes) |
Klase | Daivspurzivis (Sarcopterygii) |
Apakšklase | Divējādelpojošās zivis (Dipnoi) |
Kārta | Dipterīdveidīgās (Dipteridiformes) |
Dzimta | Faneropleirīdas (Phaneropleuridae) |
Iedalījums | |
Faneropleirīdas (Phaneropleuridae) ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju dzimta no divējādelpojošo zivju virskārtas. Dzimtu 1861. gadā aprakstīja angļu dabas pētnieks Tomass Hakslijs. Zivis bija izplatītas augšdevona laikā Eiropā un Ziemeļamerikā. Tipveida ģints ir Phaneropleuron Huxley, 1859.
Morfoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Galvaskauss ar pagarinātu etmoīdo daļu. Endokrānijs pārkaulojas vāji vai mēreni, bet etmoīds nepārkaulojas. Galvas segkauli un zvīņas ir bez kosmīna. Zvīņas ir vidēji lielas, plānas un neornamentētas. Sensorie kanāli iet kaulu iekšpusē. Zivīm ir dziļas bedrīšu līnijas. Pineālās atveres nav. Var būt praemaxillare un maxillare aizmetņi. Postspleniale un angulare parasti saplūst. Operkulāro sēriju veido divi kauli. Apakšžoklim ir viens gulāru pāris. Uz pterigoīdiem un preartikulārajiem kauliem zobu plātnes ir ar radiālās rindās izvietotiem zobiem.[1]
Muguras spuras ir ar garām pamatnēm, un saplūst kopā. Otrā muguras spura ir gandrīz saplūdusi ar dificerkālo astes spuru. Anālā spura ir maza un izvietota tuvu pie astes spuras. Ass skelets ir viegli pārkaulots. Muguras spuru radiālijas izvietotas divās rindās. Neirālie un hemalie izaugumi saplūst ar lokiem.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- dzimta: Phaneropleuridae
- ģints: Andreyevichthys Krupina, 1987
- ģints: Oervigia Lehman, 1959
- ģints: Pentlandia Watson et Day, 1916
- ģints: Phaneropleuron Huxley, 1859
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Татаринов Л.П., Новицкая Л.И., Бесчелюстные и древние рыбы. Справочник для палеонтологов, биологов и геологов, МОСКВА, ГЕОС, 2004., 397. lpp.