Dipterīdveidīgās

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Dipterīdveidīgās
†Dipteridiformes
Dipterus valenciennesi
Dipterus valenciennesi
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
ApakštipsMugurkaulnieki (Vertebrata)
InfratipsŽokļaiņi (Gnathostomata)
MegaklaseKaulzivis (Osteichthyes)
VirsklaseDaivspurzivis (Sarcopterygii)
KlaseRipidistveidīgās (Dipnotetrapodomorpha)
ApakšklasePlaušzivis (Dipnomorpha)
VirskārtaDivējādelpojošās zivis (Ceratodontae)
KārtaDipterīdveidīgās (Dipteridiformes)
Iedalījums

Dipterīdveidīgās (Dipteridiformes syn. Dipterida)[1] ir izmirušu divējādelpojošo zivju kārta, kas vidusdevonā un augšdevonā apdzīvoja saldūdens baseinus. Paleozoja beigās tās izmira.

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zivju ķermeni klāja kosmīdās zvīņas. Uz ķermeņa bija liela segkaulu dažādība; purna daļā tie bieži vien saplūst. Dažām sugām var izdalīt dentale, pakauša maxillare, praemaxillare. Vaigu apgabala segkauli ir labi attīstīti. Galvas apakšdaļā ir gulārās plātnes (gulare). Smadzeņu kapsula bija ar dažādas pakāpes pārkaulojumu. Jūtīgie kanāli ir ieauguši dziļi galvas kaulos vai ādā. Parasti ir novērojamas bedrīšu līnijas. Neurālie loki ir saauguši. Dažām sugām ir konstatēti mugurkaula skriemeļi. Anālajā peldspurā var būt koncentrēts endoskelets. Astes peldspura heterocerkāla vai dificerkāla.

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dipterīdveidīgās zivis, domājams, dzīvoja ar ūdensaugiem bagātās ūdenstilpnēs. Barojās ar mazkustīgiem dzīvniekiem un augiem. Paleozoja foramas, iespējams, jau elpoja ar plaušām, lai gan daļa sugu, ūdenim izsīkstot, atradās īpatnējā ziemas guļā. Izrakumos, perma nogulumos, ir atrasti dipterīdveidīgo zivju „kokoni”.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

(†) - izmirušu zivju grupa.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. N. Naumovs, N. Kartašovs. Mugurkaulnieku zooloģija, Zvaigzne, 1990, 149. lpp.
  2. Двоякодышащие (Dipneustomorpha) рыбы – два пути эволюции