Ferdinands Antonijs Osendovskis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ferdinands Antonijs Osendovskis
Ferdynand Antoni Ossendowski
Ferdinands Antonijs Osendovskis
Personīgā informācija
Dzimis 1878. gada 27. maijā
Ludza, Vitebskas guberņa, Krievijas impērija
(Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1945. gada 3. janvārī (66 gadi)
Milanuveka, Ģenerālgubernatūra, Trešais reihs
(Karogs: Polija Polija)
Nodarbošanās ceļotājs, žurnālists un sabiedrisks darbinieks

Ferdinands Antonijs Osendovskis (poļu: Ferdynand Antoni Ossendowski; dzimis 1878. gada 27. maijā, miris 1945. gada 3. janvārī) bija Ludzā dzimis poļu ceļotājs, rakstnieks, žurnālists un antikomunists, uzrakstījis grāmatas par Oktobra revolūciju un Krievijas pilsoņu karu.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Ludzā, Lietuvas tatāru izcelsmes ģimenē. Ludzā pavadīti pirmie trīs dzīves gadi[1], pēc tam ģimene pārceļas uz Pleskavas guberņu, vēlāk - uz Sanktpēterburgu.

Mācījies Sanktpēterburgas universitātes Matemātikas un dabas zinātņu fakultātes ķīmijas nodaļā, studijas turpinājis Sorbonnā, iegūstot ķīmijas zinātņu doktora grādu. No 1904. gada strādājis Tālajos Austrumos, veicot ģeoloģiskās izpētes darbus. Par piedalīšanos 1905. gada revolūcijā, kuru piedzīvo Mandžūrijā, līdz 1907. gadam bijis ieslodzīts cietumā. Pēc soda izciešanas vairāk pievērsies zinātniskajai un literārajai darbībai.

Rakstījis daiļliteratūru, strādājis par žurnālistu. Tiek uzskatīts par t.s. Sisona dokumentu autoru. Šajos dokumentos, kas atzīti par viltojumu, attēlota Vladimira Ļeņina saikne ar Vācijas drošības dienestiem. Strādājis Aleksandra Kolčaka un Romāna fon Ungerna-Šternberga valdībās.

No 1922. gada dzīvojis Polijā, kļūdams pazīstams ar grāmatām par Krievijas neseno vēsturi. Pēc Otrā pasaules kara sākuma piedalījies poļu Pretošanās kustībā. Miris 1945. gadā, īsi pirms PSRS karaspēka ienākšanas. Tā kā Osendovskis bija pazīstams antikomunists, padomju drošības iestādes veica Osendovska ekshumāciju, lai pārliecinātos par viņa nāvi.

F.A.Osendovskis ir otrais visvairāk tulkotais poļu rakstnieks, viņa grāmatas tulkotas divdesmit pasaules valodās, arī latviešu[2].

2017. gadā, pateicoties Latvijas Poļu savienības rūpēm un ar Polijas Republikas Senāta atbalstu, Ludzā uzstādīts F.A.Osendovska piemiņas akmens ar plāksni.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Osendovskis Antonijs Ferdinands». ludzasbiblio.lv. Skatīts: 2021.gada 9.aprīlī.
  2. Ferdinands Antonijs Osendovskis. Cilvēku, zvēru un dievu zemē. Rīga : Zvaigzne ABC, 2017. ISBN 9789934064661.
  3. «Piemiņas akmens A.F.Osendovskim». ludzasbiblio.lv. Skatīts: 2021.gada 9.aprīlī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]