Rišards Labanovskis

Vikipēdijas lapa
Rišards Labanovskis
Rišards Labanovskis.jpg
Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1940. gada 15. februāris
Valsts karogs: Latvija Daugavpils, Latvija
Miršanas dati 2022. gada 20. septembrī (82 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Dzīvesbiedrs(-e) Ilze Labanovska
Bērni Ervins Labanovskis
Profesija žurnālists

Rišards Labanovskis (poļu: Ryszard Łabanowski, 1940—2022) bija Latvijas poļu[1] publicists, tulkotājs, žurnālists un politiķis, 7. Saeimas deputāts.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1940. gada 15. februārī Daugavpilī. 1963. gadā absolvēja latviešu filoloģijas studijas Latvijas Valsts Universitātē, strādāja Radio un televīzijas komitejā par Jaunatnes radio redaktoru (1966-1976), TV informācijas nodaļas galvenā redaktora vietnieku (1976-1979) un Jaunatnes un televīzijas izglītības galvenās redakcijas padomes galveno redaktoru (1979–1988), tad vadīja radio Ideoloģijas un ekonomikas redakciju (1988–1990).

Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā darbojās Latvijas Tautas frontē, vēlāk vadīja mazākumtautību programmu nodaļu Latvijas radio (1993–1998). 1998. gadā Labanovski no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas saraksta ievēlēja 7. Seimā, kur viņš darbojās Ārlietu un pilsoņu tiesību komitejā. Sava pilnvaru termiņa vidū viņš pārgāja uz jaundibināto Sociāldemokrātu Savienību. 2004. gadā viņš kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Miris 2022. gada 20. septembrī.[2]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latviešu – poļu sarunvārdnīca (līdzautors, 1984)
  • Priestera Jordāna atmiņas: Inflantijas aina XVII gadsimtā, ko tēlojis Kazimirs Buiņickis (tulkojums no poļu valodas, 2003, 2018)
  • Cilvēku, zvēru un dievu zemē: jāšus cauri Centrālajai Āzijai / Antonijs Ferdinands Osendovskis (tulkojums no poļu valodas, 2017)
  • Poļu Inflantija = Inflanty Polskie (tulkojums no poļu valodas, 2020)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Polak w świecie. Leksykon Polonii i Polaków za granicą, Polska Agencja Informacyjna, Warszawa 2001, s.167
  2. latgalesdati.du.lv