Filipo Brunelleski

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Filipo Brunelleski

Filipo Brunelleski (itāļu: Filippo Brunelleschi, izrunā: [fiˈlippo brunelˈleski], dzimis 1377. gadā, miris 1446. gada 15. aprīlī) bija viens no izcilākajiem renesanses arhitektiem un inženieriem. Pētīdams seno romiešu celtnes, viņš iepazina antīkās arhitektūras proporciju sistēmu un konstruktīvos principus. Šī pieredze viņam palīdzēja īstenot tehniskas novitātes, vienlaikus pilnveidojot kompozīcijas un proporciju harmoniju[1]. Brunelleski ir renesanses laika universālā cilvēka tipisks piemērs – viņš aktīvi darbojās kā tēlnieks, arhitekts un inženieris.

Jaunības gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1377. gadā Florencē, Itālijā. Brunelleski bērnība ir mistērija, jo nav atrodama praktiski nekāda informācija. Ir zināms, ka viņš bija otrais no trim dēliem ģimenē un viņa tēvs bija ievērojams notārs Florencē. Brunelleski sākotnēji apmācīja par zeltkali un tēlnieku Arte della Seta ģildē. Gadsimtu mijā viņš tika iecelts par zeltkalšanas meistaru.

1401. gadā Brunelleski sacentās ar Lorenzo Ghiberti un pieciem citiem tēlniekiem par iespēju taisīt bronzas rotājumus Florences dievnama durvīm. Brunelleski šis konkurss bija īsts pagrieziena punkts viņa īsajā tēlnieka karjerā, taču uzvarēja Lorenzo.

Brunelleski vilšanās, zaudējot konkursā, varēja būt iemesls lēmumam koncentrēt savu talantu arhitektūrā, nevis tēlniecībā, bet joprojām ir pieejams pārāk maz biogrāfiskās informācijas par viņa dzīvi, lai izskaidrotu šo viņa izvēli. Viņš turpināja tēlniecību, bet arhitektūra bija dominējošais pavediens viņa profesionālajā karjerā. Tikpat neizskaidrojama ir Brunelleski pēkšņi pāreja no gotu un viduslaiku stila uz jauno klasicisma arhitektūru.

Uzskata, ka Brunelleski ietekmējās no apkārtnes, jo periodā no 1402. līdz 1404. gadam Brunelleski kopā ar savu labo draugu un tēlnieku Donatello apmeklēja Romas senās drupas.

Arhitektūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Florences katedrāle[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Florences katedrāle

Florences katedrāle (Santa Maria del Fiore) tika iesākta 1296. gadā kā gotiska celtne. Itālijas pilsētu sāncensības gars radīja ideju augstākā kupola celtniecībai visā Toskānā. Līdz 1418. gadam ēkas garenjoma izbūve jau bija noteikusi balstu oktagonālo izvietojumu un augstā tambura formu, taču joprojām bija jāmeklē paša kupola konstruktīvais risinājums. Tad Filipo Brunelleski nāca klajā ar praktisku un mērķtiecīgu ideju, kurā gotiskās velvju būvniecības tradīcijas apvienojās ar Senās Romas inženiertehnisko pieredzi, kuru viņš bija ieguvis, pētot senās romiešu drupas kopā ar Donatello.

Florences katedrāle iezīmēja pāreju no gotikas uz laikmetu, kas balstījās uz novatoriskiem zinātnes un estētikas meklējumiem. Brunelleski sasniegumi lika pamatus itāļu renesansei, kuras laikā Apenīnu pussala kļuva par jaunas kultūras centru. Brunelleski savā tehniski sarežģītajā projektā apvienoja konstruktīvi patstāvīga kupola priekšrocības un astoņdaļu velves izveidi. Kupola konstrukciju atviegloja kesonu posms, bet ķieģeļu mūris, kas bija mūrēts skujiņas rakstā, un koncentriskās akmens bloku joslas ievadīja novatorisku darba metodi, kas atviegloja darbu lielā augstumā, atļaujot vairs neizmantot pagaidu karkasu.

Citi darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā Brunelleski celtne – Atradeņu nams (1419-1445) bija vienkārša, iegarena divstāvu celtne, kuru rotāja arkādes, virs kuram vienmērīgi tika izvietoti tēlnieka Andreas della Robiasa (1435-1525) darinātie medaljoni.

Brunelleski ir pazīstams arī ar militāro nocietinājumu veidošanu vai atjaunošanu, piemēram, Pizas torni, Rimini un citiem. Tāpat Brunelleski izgudroja uzvelkamu mehānismu reliģiskajām teātra izrādēm, lai to laikā aktieri, virvēs iesieti, varētu lidot kā eņģeļi. Daži apgalvo, ka viņš ir arī pirmais kuģīša izgudrotājs.

Lineārā perspektīva[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brunelleski lineārā perspektīva

Savas arhitektūras karjeras sākumā (1410-1415) Brunelleski no jauna atklāja lineārās perspektīvas principus, kas bija zināmi jau seno grieķu un romiešu laikā , taču bija izzuduši viduslaikos . Ar šo metodi varēja gleznot vai zīmēt, izmantojot vienu saplūšanas punktu, kurā visas līnijas vienā plaknē saplūda, un redzamie objekti izskatījās mazāki, jo tie atradās it kā tālumā. Kopš Brunelleski atklājuma viņa laika mākslinieki varēja izpausties, radot trīsdimensiju attēlu uz divdimensiju kanvas. Lineārās perspektīvas jaunatklājums drīz vien izplatījās visā Itālijā un arī Rietumeiropā, tas joprojām tiek izmantots mākslā.

Nāve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brunelleski nomira 1446. gadā 15. aprīlī Florencē. Arhitekts tika apglabāts blakus savam slavenajam darbam — Florences katedrālei. [2] Viņu joprojām atceras kā vienu no renesanses dižākajiem arhitektūras pārstāvjiem. Uzrakstā uz viņa kapakmens teikts: "Gan lielisko kupolu no šīs slavenās baznīcas un daudzas citas ierīces izgudroja arhitekts Filippo, kas liecina par viņa lielisko prasmi. Tāpēc, godinot viņa ārkārtīgos talantus, ir pateicīga valsts, kas vienmēr atcerēsies viņu šeit zemāk augsnē."

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Renesanses arhitektūra

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. [1], Filippo Bruneleschi Biography.
  2. Filippo Brunelleschi, Fillipo Bruneleski.