Frīdrihs Akels

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Frīdrihs Akels
Friedrich Akel
Friedrich Akel.jpg

Igaunijas ārlietu ministrs

1923–1924, 1926–1927, 1936–1938
Igaunijas Valsts vecākais
Amatā
1924. gada 26. marts — 1924. gada 16. decembris

Dzimšanas dati 1871. gada 5. septembrī
Hallistes pagasts, Vīlandes apriņķis, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
Miršanas dati 1941. gada 3. jūlijā (69 gadu vecumā)
Tallina, Igaunijas PSR, (tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
Tautība igaunis
Profesija ārsts, diplomāts
Augstskola Tērbatas Universitāte

Frīdrihs Kārlis Akels (igauņu: Friedrich Karl Akel; 1871—1941) bija igauņu valstsvīrs, Igaunijas ārlietu ministrs, Igaunijas Valsts vecākais (1924), diplomāts un Igaunijas pārstāvis Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā (1927–1932).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Frīdrihs Akels vada Baltijas ārlietu ministru konferenci Tallinā (1937. gada decembris).

Dzimis 1871. gada 5. septembrī (24. augustā pēc VS) Vīlandes apriņķa Kaubi muižas (Neu-Bornhusen) īpašnieka Juhana Akela ģimenē. Mācījās Vīlandes elementārskolā 1881–1883, Vīlandes apriņķa skolā (1883–1887), Tērbatas ģimnāzijā (1889–1892), studēja Tērbatas Universitātes Medicīnas fakultātē (1892–1897), uzņemts igauņu studentu korporācijā Fraternitas Estica. Strādāja par asistentu Tērbatas Universitātes klīnikā (1898–1899), tad Reimersas acu klīnikā Rīgā (1901–1902) un papildinājās Varšavas, Prāgas un Leipcigas klīnikās. No 1902. gada strādāja par acu ārstu Tallinā, piedalījās Krievu-japāņu karā (1904–1905). 1912. gadā nodibināja savu acu klīniku Tallinā, bija vairāku biedrību priekšnieks.

1922. gadā viņu iecēla par Igaunijas sūtni Somijā, vēlāk viņš bija Rīgikogu deputāts (1923–1929), Igaunijas ārlietu ministrs (1923-1924). No 1924. gada marta līdz decembrim viņš bija Igaunijas Valsts vecākais, Tallinas puča laikā Akela dzīvoklī iebuka nemiernieki, tomēr viņam izdevās izglābties no nogalināšanas.

No 1926. gada 23. jūlija līdz 1927. gada novembrim viņš otro reizi Igaunijas ārlietu ministrs.[1] Darbojās SOK, bija Igaunijas vēstnieks Zviedrijā un Vācijā. Konstantīna Petsa autoritārās vadīšanas laikā 1936. gadā atkārtoti kļuva par Igaunijas ārlietu ministru (1936–1938) un parlamenta apakšpalātas (Riiginõukogu) deputātu (1938–1940).

Pēc Igaunijas okupācijas viņu 1940. gada oktobrī apcietināja NKVD un nošāva 1941. gada 3. jūlijā Tallinā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. I. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 184. sleja.