Reimersas acu klīnika

Vikipēdijas lapa
Klīnikas ēka Raiņa bulvārī 7
Klīnikas ēka Baznīcas ielā 13.

Reimersas acu klīnika jeb Reimersa atraitnes acu dziednīca trūcīgajiem Rīgā (vācu: Wittwe Reimer'sche Augenheilanstalt für Unbemittelte zu Riga) bija pirmā acu klīnika Latvijā, kas pastāvēja no 1864. līdz 1936. gadam. Tajā bija 60 stacionāra vietas un ambulance.

Līdz 1936. gadam klīnika atradās Raiņa bulvārī 7 Rīgā. Ēkas projekta autors bija arhitekts Heinrihs Šēls.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reimersas acu klīnika nosaukta Vilhelmīnes Reimersas, dzimušas Tonas (Wilhelmine Reimers, geb. Thonn) vārdā. Viņa bija bagātā tirgotāja Rīgas rātskunga, Lielās ģildes locekļa un goda pilsoņa Reinholda Kārļa Reimersa (Reinhold Carl Reimers, 1769.-1836.) otrā sieva. Savā testamentā Vilhelmīne Reimersa novēlēja lielu daļu no sava mantojuma un dzīvojamo māju Jēkaba ielā acu dziednīcas ierīkošanai mazturīgajiem Rīgas iedzīvotājiem, tomēr testamenta izpildadministrācija izšķīrās par jaunas ēkas celtniecību un šim mērķim nopirka zemes gabalu Troņmantnieka bulvārī (tagad Raiņa bulvārī 7).

Par topošās acu dziednīcas direktoru tika izvēlēts Rīgas Pilsētas slimnīcas direktors Bernhards Frīdrihs Bērenss (Bernhard Friedrich Baerens, 1795-1863), kas medicīnas doktora grādu bija ieguvis par acs lēcas fizioloģijas un patoloģijas pētījumiem. Ēkas pirmo pamatakmeni 1861. gada 25. augustā ielika Baltijas provinču ģenerālgubernators Aleksandrs Suvorovs, bet tās atklāšana aizkavējās sakarā ar B.F. Bērensa nāvi. Acu dziednīca tika atklāta tikai 1864. gada 2. janvārī un tās pirmais direktors līdz 1880. gadam bija Kārlis Valdhauers (1821-1899), pēc tam Jons Eižens Štafenhāgens (John Eugen Stavenhagen, dzimis 1842).

1936. gadā Acu klīniku pārcēla uz Baznīcas ielu 13, kur pēc Otrā pasaules kara tā kā acu poliklīnika pastāvēja līdz 1951. gadam.

Ēkas izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1936. gadā pēc Kārļa Ulmaņa valdības rīkojuma klīnikas ēku nacionalizēja un tajā ierīkoja valdības iestādes. Pēc Latvijas okupācijas klīnikas ēkā atradās LPSR Tautas komisāru padome (1940-1941), LPSR Augstākās padomes prezidijs, LPSR Celtniecības un Arhitektūras ministrija, Rīgas pilsētas Arhitektūras un celtniecības pārvalde. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ēkā iekārtojās ASV vēstniecība Latvijā (1992-2011). Tagad uz laiku ēkā izvietots Latvijas Okupācijas muzejs.