Pāriet uz saturu

Frīdrihs Gustavs Bīnemanis (skolotājs)

Vikipēdijas lapa
Frīdrihs Gustavs Bīnemanis

Frīdrihs Gustavs Bīnemanis (vācu: Friedrich Gustav Bienemann, 1860—1915) bija vācbaltiešu pedagogs un vēsturnieks. Bērzaines ģimnāzijas virsskolotājs (1887—1892).[1]

Dzimis 1860. gada 19. maijā Arcizas (Arcis) vācu kolonijā Besarābijā (tagad Odesas apgabalā Ukrainā) luterāņu mācītāja Herborda Bīnemaņa un viņa sievas Leontīnes ģimenē. 1868. gadā viņa ģimene pārcēlās uz dzīvi Odesā, pēc tam Kurzemes guberņā. Mācījās Jelgavas ģimnāzijā, pēc tam Vīlandes ģimnāzijā (1877—1879). Studēja Tērbatas Universitātē filoloģiju (1879—1880), teoloģiju (1880—1881) un vēsturi (1881—1885). Papildinājās Strasburgas Universitātē, kur ieguva zinātņu doktora grādu (1885—1886). 1886. gadā virsskolotājs Tērbatas ģimnāzijā, tad Bērzaines ģimnāzijā (1887—1892). 1887. gada 13. decembrī salaulājās ar Hedvigu Jūliju fon Siversu (Julie v. Sivers a. d. H. Warbus).

Pēc tam, kad Baltijas pārkrievošanas politikas dēļ Bērzaines ģimnāziju 1892. gadā slēdza, Bīnemanis vadīja zēnu pansionātu Rīgā (1892—1899), līdztekus strādāja par Rīgas Vēstures un Senatnes pētīšanas biedrības bibliotekāru (1894—1903). No 1897. gada Igaunijas Literārās biedrības korespondētājloceklis. No 1903. līdz 1913. gadam "Baltijas mēnešraksta" (Baltisches Monatsschrift) izdevējs un redaktors, no 1905. gada "Daugavas laikraksta" (Düna-Zeitung) līdzstrādnieks.[2]

Miris Rīgā 1915. gada 4. augustā.

  • Aus J. J. Hastfers administrativer Praxis (1892);
  • Das Tagebuch des Generals v. Hallart über die Belagerung und Schlacht von Narva, in: Beitr. 4 (1894);
  • Zur Gründungsgeschichte der 2. schwed. Universität Dorpat, in: Mitt. Riga 15;
  • Briefe und Aktenstücke zur Geschichte der Verteidigung und Kapitulation Dorpats, in: Mitt. Riga 16;
  • Die Katastrophe der Stadt Dorpat während des Nordischen Krieges (1902);
  • Livländisches Sagenbuch (izdevējs, 1897);
  • Altlivländisdie Erinnerungen (izdevējs, 1911);
  • Aus vergangenen Tagen (izdevējs, 1913)