Frīdrihs Gustavs Mačevskis
Frīdrihs Gustavs Mačevskis (Maczewsky, dzimis 1761. gadā Dobelē, miris 1813. gadā Ārlavas mācītājmuižā) bija vācbaltu cilmes latviešu garīgās dzejas autors, literāts, teologs, tulkotājs, sabiedrisks darbinieks.
Kopā ar Jauno Stenderu, Launicu un Bilterlingu izdeva tā saukto "Jauno Dziesmu grāmatu" (1806), kurā ietvertas ap 150 viņa tulkotas dziesmas.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1761. gadā Dobelē Johana Jākoba Mačevska un viņa sievas Kristīnes, dzimušas Lupelovas, ģimenē. Mācījās Dobeles draudzes skolā, no 1776. gada studēja teoloģiju Jelgavas Pētera akadēmijā, no 1779. gada Halles Universitātē. Pēc atgriešanās dzimtenē strādāja par mājskolotāju Rumbas muižā (1782-1784), tad par luterāņu mācītāju Gaiķu baznīcā Muižciemā (Muischazeem, 1784—1785), tad Ārlavā un Rojā (1786 — 1813). Piltenes iecirkņa konsistorijas piesēdētājs (1786), Piltenes iecirkņa prāvests (1797), Piltenes superintendents (1803), konsistorijas padomnieks (1806).
Miris 1813. gadā, apglabāts Ārlavas kapsētā.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|