Frīdrihs Kazimirs Ketlers

Frīdrihs II Kazimirs; Friedrich II. Kasimir
	Kurzemes un Zemgales hercogs Livonijā
	Amatā; 1682. gada 10. janvāris — 1698. gada 22. janvāris
Priekštecis	Jēkabs Ketlers
Pēctecis	Frīdrihs Vilhelms Ketlers
Dzimšanas dati	1650. gada 6. jūlijā; Jelgava, Kurzemes un Zemgales hercogiste (tagad Latvija)
Miršanas dati	1698. gada 22. janvārī (47 gadu vecumā); Jelgava, Kurzemes un Zemgales hercogiste (tagad Latvija)
Apglabāts	Jelgavas pils kapenes, Jelgava
Dinastija	Ketleru dinastija
Tēvs	Jēkabs Ketlers
Māte	Luīze Šarlote Hohencolerna
Dzīvesbiedrs(-e)	Sofija Amālija, Nasavas-Zīgenes princese; Elizabete Sofija, Brandenburgas princese

Frīdrihs II Kazimirs Ketlers (vācu: Friedrich II. Kasimir Kettler; dzimis 1650. gada 6. jūlijā Jelgavā (Mītavā), miris 1698. gada 22. janvārī) bija hercoga Jēkaba dēls, Kurzemes hercogs no 1682. gada 10. janvāra līdz 1698. gada 22. janvārim. Viņa valdīšanas laikā hercogvalsts zaudēja savu ģeopolitisko stāvokli un kļuva par Zviedrijas, Prūsijas un Krievijas teritoriālo interešu objektu.

Dzīvesgājums

Frīdrihs Kazimirs Ketlers dzimis 1650. gada 6. jūlijā Jelgavas pilī hercoga Jēkaba un viņa sievas Brandenburgas princeses Luīzes Šarlotes ģimenē. Otrā Ziemeļu kara laikā kopā ar ģimeni no 1658. līdz 1660. gadam atradās zviedru gūstā, kas noteica viņa turpmāko nedraudzīgo attieksmi pret Zviedriju.^[1] Vēlāk viņš Vācijā studēja tieslietas un apmeklēja vairāku valdnieku galmus, 1673. gadā ar trīs Kurzemes hercoga pulkiem devās palīgā Nīderlandes Republikai karā pret Francijas karali Luiju XIV. Viņa pulkā cīnījās viņa jaunākais brālis Kārlis Jēkabs un viņa draugs Francis Leforts (1656–1699), kas vēlāk bija Krievijas cara Pētera I draugs un Krievijas flotes izveidotājs.^[2] 1675. gada 5. oktobrī Hāgā apprecējās ar Nasavas-Zīgenes princesi Sofiju Amāliju un atgriezās dzimtenē.

Pēc tēva nāves 31 gada vecumā Frīdrihs Kazimirs kļuva par Kurzemes un Zemgales hercogu un enerģiski ķērās pie valsts lietām. 1684. gadā hercoga grāmatiespiedējs Georgs Radeckis Jelgavā sāka iespiest pirmās grāmatas latviešu valodā. 1685. gadā iespieda Kurzemes un Zemgales superintendenta Heinriha Adolfi "Pirmo mēģinājumu īsai latviešu valodas mācībai". Viņa centienus atjaunot un modernizēt valsts saimniecību bremzēja Zviedrijas lielvalsts, kas tajā laikā dominēja Ziemeļeiropā. Piemēram, zviedri ignorēja 1685. gadā izveidoto Kurzemes pastu un turpināja uzturēt savas pasta stacijas hercogistes teritorijā. Lielus zaudējumus nodarīja arī mantojuma strīdi ar brāļiem un māsām.^[1] Hercogs mēģināja mazināt muižnieku ietekmi, uzpērkot muižas, kuras pēc tam ieķīlāja vai iznomāja.^[1]

Toties Frīdrihs Kazimirs izveidoja galma dzīvi atbilstoši tā laika Rietumeiropas paraugiem. Hercoga zirgaudzētavās bija arābu rikšotāji un oranžērijās audzēja ananasus. Tika paplašināta Ozolmuižas medību piekūnu audzētava, pie Valguma ezera medību nolūkiem bija ierīkots hercoga zvērudārzs. Viņš pievērsa lielu uzmanību savas galvaspilsētas labiekārtošanai, 1688. gadā Sv. Trīsvienības baznīcai tika uzcelts zvanu tornis, kas ir viens no Jelgavas simboliem līdz pat mūsdienām. 1688. gada nogalē nomira viņa pirmā sieva Sofija Amālija. Nākamajos gados hercogs divreiz ar lielu greznību devās ceļojumos uz Vāciju.^[1] 1691. gadā hercogs nosvinēja liela vēriena kāzas ar Brandenburgas princesi Elizabeti Sofiju Hoencollernu. 1693. gadā tika nobruģēts Jelgavas tirgus laukums.

Frīdriha Kazimira valdīšanas laikā hercogvalsts tirdzniecība un rūpniecība pagrima un 1693. gadā angļiem tika pārdota Tobāgo kolonija. 1696. gadā Frīdrihs Kazimirs ieplānoja jaunas rezidences celtniecību Jelgavas centrā, ko vēlāk piemēroja hercogienes atraitnes Annas vajadzībām un 1775. gadā pārbūvēja par Akadēmisko ģimnāziju Academia Petrina. 1697. gada pavasarī Frīdrihs Kazimirs Jelgavā uzņēma Krievijas Lielo sūtniecību, kurā bija arī jaunais cars Pēteris, uz kuru Jelgavas galma spožums esot atstājis lielu iespaidu. Jelgavas pilī notika diplomātiskas sarunas par abu valstu sadarbību pret zviedriem, bet jau nākamajā ziemā 1698. gada 22. janvārī hercogs nomira 47 gadu vecumā.

1698. gadā hercoga atraitne Elizabete Sofija sava vīra piemiņai nodibināja ordeni ar devīzi Fidele, constant et sincere (“Uzticams, pastāvīgs un atklāts”).^[3]

Iespējams, ka 1698. gada sarunu laikā Frīdrihs Kazimirs apsolīja, ka viņa dēls Frīdrihs Vilhelms tiks apprecināts ar kādu no krievu princesēm, jo vadot Rīgas aplenkumu, cars Pēteris I 1709. gadā atkal ieradās Jelgavā, lai vienotos par savas brāļameitas Annas precībām ar troņmantinieku Frīdrihu Vilhelmu.

Valdnieka tituls

Kādu 1697. gada dokumentu Frīdrihs Kazimirs Ketlers parakstīja ar titulu: "No Dieva žēlastības mēs, Frīdrihs Kazimirs, Kurzemes un Zemgales hercogs Livonijā" (vāciski: Wir Friedrich Casimir von Gottes Gnaden in Lieftand zu Curland und Semgallen Herzog).^[4]

Ģimene

Bērni no pirmās laulības ar Nasavas-Zīgenes princesi Sofiju Amāliju:

Marija Doroteja (1684-1743), precējusies ar Brandenburgas-Švedtas markgrāfu Albrehtu Frīdrihu
Eleonora Šarlote (1686–1748), precējusies ar Braunšveigas-Befernas hercogu Ernestu Ferdinandu
Amālija Luīze (1687-1750), precējusies ar Nasavas-Zīgenes firstu Frīdrihu Vilhelmu Ādolfu
Kristīne Sofija (1688-1694)

Bērni no otrās laulības ar Brandenburgas princesi Elizabeti Sofiju:

Frīdrihs Vilhelms (1692-1711), Kurzemes un Zemgales hercogs
Leopolds Kārlis (1693-1697)

Meita Marija Doroteja (1684-1743), Brandenburgas-Švedtas markgrāfiene, ar dēlu Frīdrihu Vilhelmu
Meita Eleonora Šarlote (1686–1748), Braunšveigas-Befernas hercogiene
Dēls Frīdrihs Vilhelms Ketlers (1692-1711), Kurzemes un Zemgales hercogs

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 Kurzemes-Zemgales hercogistes 7 brīnumi. Jumava, Rīga. 8. lpp. ISBN 978-9984-38-523-5.
↑ François Lefort in holländischen Diensten Arhivēts 2018. gada 29. novembrī, Wayback Machine vietnē. (vāciski)
↑ «Vēsturiskie Latvijas valsts apbalvojumi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 31. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 21. augustā. Arhivēts 2012. gada 31. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
↑ Kurzemes un Zemgales valdnieku tituli

Ketleru dzimtas valdnieks
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Jēkabs Ketlers	Kurzemes hercogs 1682. gada 10. janvāris — 1698. gada 22. janvāris	Pēctecis: Frīdrihs Vilhelms Ketlers

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[:0-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 Kurzemes-Zemgales hercogistes 7 brīnumi. Jumava, Rīga. 8. lpp. ISBN 978-9984-38-523-5.

[2] François Lefort in holländischen Diensten Arhivēts 2018. gada 29. novembrī, Wayback Machine vietnē. (vāciski)

[3] «Vēsturiskie Latvijas valsts apbalvojumi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 31. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 21. augustā. Arhivēts 2012. gada 31. jūlijā, Wayback Machine vietnē.

[autogenerated1-4] Kurzemes un Zemgales valdnieku tituli

[1]

[2]

[3]

[4]