Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jelgavas Svētās Trīsvienības Evaņģēliski luteriskā baznīca
Sv.Trisvienibas baznica.jpg
Jelgavas Svētās Trīsvienības Evaņģēliski luteriskā baznīca 20. gadsimta sākumā
Svētās Trīsvienības baznīca (Latvija)
Svētās Trīsvienības baznīca
Svētās Trīsvienības baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Akadēmijas laukums 1, Jelgava, Latvija
Koordinātas 56°39′8.96″N 23°43′44.09″E / 56.6524889°N 23.7289139°E / 56.6524889; 23.7289139Koordinātas: 56°39′8.96″N 23°43′44.09″E / 56.6524889°N 23.7289139°E / 56.6524889; 23.7289139
Piederība konfesijai Luterāņi
Statuss Muzejs
Arhitektūras apraksts
Arhitekts Joriss Jorisons Frēze
Celtniecības beigas 1615

Jelgavas Svētās Trīsvienības Evaņģēliski luteriskā baznīca bija senākais dievnams un senākā mūra ēka Jelgavā. Pēc sagraušanas Otrā pasaules kara laikā saglabājies vienīgi Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornis, kurā ierīkots tūrisma informācijas centrs, vēstures ekspozīcijas,skatu laukums 9.stāvā un restorāns. Arheoloģisko izrakumu laikā torņa austrumu pusē atsegta daļa no sākotnējā baznīcas joma, izveidojot iedziļinātu priekšlaukumu, un atsegti oriģinālie baznīcas ārsienu mūri. Priekšlaukuma centrā atrodas akmens skulptūra — strūklaka "Trīsvienība" (tēlnieks Jānis Aivars Karlovs). Atrodas Akadēmijas ielā 1, Jelgavā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zināms, ka Livonijas ordeņa valsts laikā 1522. gadā tagadējā Sv. Trīsvienības baznīcas torņa vietā atradusies neliela koka katoļu baznīca. Neilgi pēc tam, kad hercogs Gothards Ketlers izvēlējās Jelgavu par vienu no savām rezidencēm un piešķīra tai pilsētas tiesības, 1574. gadā viņš blakus vecajai baznīcai lika celt jaunu mūra baznīcu pilsētas luterāņu draudzei, par kura autoru tiek uzskatīts holandiešu būvmeistars Joriss Jorisons Frēze. Baznīcas pulkstenis un zvani tika izgatavoti 1575. gadā. Valsts sadalīšanas, Polijas-Zviedrijas kara (1600-1629) un iekšējo cīņu dēļ baznīcu pabeidza celt tikai Frīdriha Ketlera valdīšanas laikā un iesvētīja 1615. gada 25. maijā. Baznīcas altāri 1641. gadā dāvināja hercoga Frīdriha sieva Pomerānijas princese Elizabete Magdalēna. Hercoga Frīdriha Kazimira valdīšanas laikā 1686.—1688. gadā pēc arhitekta Martina Knoha projekta uzbūvēja baznīcas torni, kas slējās 49,68 metru augstumā un bija augstākā celtne visā hercogistē. 1862. gadā arhitekta Emīla Strausa vadībā torni paaugstināja, tā augstums kopā ar apzeltīto krustu sasniedza 80,5 metrus un tā bija augstākā celtne pirmskara Jelgavā.

Pēc 1944. gada 27. jūlija PSRS aviācijas uzlidojuma Jelgavas Sv. Trīsvienības Evaņģēliski luteriskā baznīca nodega un vairs netika atjaunota. 1954. gadā padomju armijas sapieri uzspridzināja baznīcas ēku, militārajām vajadzībām atstājot tikai torni. Izdegušais baznīcas tornis pilsētas centrā saglabājās visu PSRS okupācijas laiku.

Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornis kopš 1998. gada ir iekļauts Valsts Kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes kultūras piemineklis. 2004. gadā, torni pārsedza ar stikla jumtu. Pašreizējais torņa augstums ir 50,17 metri. Tornim ir saglabāta Martina Knoha veidotā forma.

Projekta "Reģiona nozīmes tūrisma un kultūrizglītības centra izveide Jelgavā" ietvaros 2009.—2010. gadā notika torņa rekonstrukcija, muzeja un sabiedrisko telpu izveide.

Jelgavas Trīsvienības baznīcas tornis no bijušās baznīcas ēkas puses 2013. gadā

Torņa interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jelgavas panorāma ar Svētās Trīsvienības baznīcu no Driksas puses (pēc 1750).
Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas iekšskats 20. gs. sākumā.

Atjaunotā Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torņa deviņos stāvos iekārtotas šādas telpas:

  • 1. stāvs. Tūrisma informācijas centrs ar biļešu kasi, suvenīru veikals;
  • 3. stāvs. Vēstures ekspozīcija "Zemgale — Latvijas prezidentu šūpulis";
  • 4. stāvs. Vēstures ekspozīcija "Jelgava un Sv. Trīsvienības baznīca laikmeta griežos". Izmantojot skārienjūtīgus monitorus, iespējams virtuāli aplūkot vēsturisko baznīcu gan no ārpuses, gan iekšpuses;
  • 5. stāvs. Vēstures ekspozīcija "Tautas tērps Zemgalē";
  • 7. stāvs. Konferenču zāle;
  • 8. stāvs. Restorāns;
  • 9. stāvs. Izstāžu zāle un skatu laukums, no kura iespējams vērot Jelgavas pilsētas panorāmu uz visām debespusēm.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]