Glivice
Glivice | |||
---|---|---|---|
pilsēta | |||
Gliwice | |||
Glivices vecpilsēta | |||
| |||
Koordinātas: 50°17′31″N 18°40′02″E / 50.29194°N 18.66722°EKoordinātas: 50°17′31″N 18°40′02″E / 50.29194°N 18.66722°E | |||
Valsts | Polija | ||
Vojevodiste | Silēzijas vojevodiste | ||
Apriņķis | Pilsēta ar apriņķa tiesībām | ||
Pilsētas tiesības | 1250 | ||
Platība | |||
• Kopējā | 133,88 km2 | ||
Augstums | 216 m | ||
Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
• kopā | 174 016 | ||
• blīvums | 1 466,7/km² | ||
Laika josla | CET (UTC+1) | ||
• Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
Mājaslapa |
gliwice | ||
Glivice Vikikrātuvē |
Glivice (poļu: Gliwice, vēsturiski arī Gleivica (vācu: Gleiwitz)) ir pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistē uz rietumiem no Katovices. Ietilpst Augšsilēzijas aglomerācijā. Sens tirdzniecības centrs. Viduslaikos alusdarīšanas centrs, bet kopš septiņpadsmitā beigām — dzelzs rūdas ieguves centrs.
Pie pilsētas — liela ogļu ieguves šahta. Glivicē atrodas kompānija Bumar-Łabędy S.A. — tanku un citas militārās tehnikas ražošana, kā arī Opel autorūpnīca (2011. gadā ražoja Opel Zafira). ASV kompānijas Tenneco amortizatoru rūpnīca. Glivices kanāls savieno pilsētu ar Odras upi pie Keņdzežinas-Kozles. Silēzijas Politehnikuma (Politechnika Śląska) galvenā mītne.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Viduslaikos, daļa no Polijas. 1683. gadā Polijas karaspēks, dodoties uz Vīnes kauju, gāja caur Glivicei, un Polijas karalis Jans III Sobieskis pilsētā apstājās. No 1871. līdz 1945. gadam ietilpa Vācijā. Otrā pasaules kara vēsturē pazīstama ar t.s. Gleivicas incidentu — uzbrukumu Gleivicas radiostacijai, tātad to var uzskatīt par pilsētu, kurā sākās Otrais pasaules karš. Pēc kara pilsēta tika piešķirta Polijai, vācu iedzīvotāji tika pārvietoti uz Vāciju, kamēr poļi palika. Pilsētā atrodas Glivices radiotornis — visaugstākā (118 m augsta) koka konstrukcija pasaulē.
Apskates objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Glivices Bartolomejas baznīca (Kościół św. Bartłomieja w Gliwicach)
- Glivices Jura baznīca (Kościół św. Jerzego w Gliwicach-Ostropie)
- Glivices katedrāle (Katedra Świętych Apostołów Piotra i Pawła w Gliwicach)
- Glivices kapliča (Dom przedpogrzebowy w Gliwicach)
- Glivices Marijas baznīca (Kościół Wniebowzięcia Najświętszej Maryi Panny w Gliwicach)
- Glivices pils (Zamek Piastowski w Gliwicach)
- Glivices radiostacija (Radiostacja gliwicka)
- Glivices rātsnams (Ratusz w Gliwicach)
- Karo villa (Willa Caro)
Sports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pilsētā atrodas Glivices "Piast" futbola klubs — Polijas čempions 2019. gada.
Cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Glivicē dzimuši:
- Sebastians Bēnišs (Sebastian Boenisch, 1987 —) — polijas futbolists
- Eižens Goldšteins (Eugen Goldstein, 1850 — 1930) — vācu fiziķis
- Vlodzimežs Lubaņskis (Włodzimierz Lubański, 1947 —) — polijas futbolists
- Gustavs Neimanis (Gustav Neumann, 1838 — 1881) — vācu šahists
- Lukass Podolskis (Lukas Podolski, 1985 —) — vācu futbolists
Galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Glivices Jura baznīca
-
Glivices katedrāle
-
Glivices kapliča
-
Glivices Marijas baznīca
-
Glivices pils
-
Glivices radiostacijas tornis
-
Glivices rātsnams
-
Piemineklis Adam Mickiewicz
-
Glivices Bartolomejas baznīca
-
Polijas pasts
-
Administratīvā tiesa
-
Karo villa
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ https://bdl.stat.gov.pl/api/v1/data/localities/by-unit/012414766011-0940000?var-id=1639616&format=jsonapi; P2701: JSON; pārbaudes datums: 6 oktobris 2022.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Glivice.
|