Georgs Mancelis
| ||||||||||
|
Georgs Mancelis, arī Juris Mancelis (latīņu: Georgius Mancelius, dzimis 1593. gada 24. jūnijā, miris 1654. gada 17. martā), bija vācbaltiešu cilmes latviešu literāts un valodnieks. Gustava akadēmijas profesors, rektors, Kurzemes un Zemgales hercogistes galma mācītājs. Izmantodams tā laika vācu valodas ortogrāfijas paņēmienus, Mancelis uzlaboja latviešu rakstu valodu, likdams pamatus latviešu valodas t.s. vecajai ortogrāfijai. Viņš bija pirmās iespiestās latviešu valodas vārdnīcas Lettus (1638) autors.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1593. gadā Mežmuižas draudzes novada mācītāja ģimenē Zemgalē (visu mūžu lietoja pievārdu Semgallus — "Zemgalis"). Mācījās Jelgavas latīņu skolā, vēlāk Rīgas Doma skolā. 1611.—1615. gadā viņš studēja teoloģiju Frankfurtes pie Oderas, Štetinas un Rostokas Universitātēs.[1] Pēc atgriešanās dzimtenē bija luterāņu mācītājs Valles draudzē (1616—1620), Sēlpils draudzē (1620—1625), kur mēra epidēmijā Poļu-zviedru kara laikā zaudēja trīs bērnus.
Pēc tam, kad Sēliju okupēja Zviedrijas karaspēks, 1625. gadā Mancelis devās uz Zviedru Vidzemi un kļuva par Tērbatas Sv. Johana baznīcas vācu draudzes virsmācītāju, prāvestu, virskonsistorijas piesēdētāju un pilsētas skolu uzraugu. Vēlāk viņš sāka strādāt Tērbatas akadēmiskajā ģimnāzijā, 1632. gadā Manceli iecēla par jaundibinātās Gustava akadēmijas (vēlākās Tērbatas Universitātes) teoloģijas profesoru, 1636. gadā par akadēmijas rektoru.
1638. gadā pēc Kurzemes hercoga Frīdriha aicinājuma Mancelis atgriezās Kurzemes un Zemgales hercogistē, kļūdams par galma mācītāju Jelgavā. Miris Jelgavā 1654. gada 27. martā.
Devums valodniecībā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Radījis pirmo vācu-latviešu valodas vārdnīcu, kuras pirmajā daļā doti tulkojumi apmēram 6000 vārdiem, otrajā daļā sniegts vācu valodas frāžu un teikumu tulkojums latviski. Teikumi aptver 51 tematu, piemēram, par Dievu, cilvēku, zemnieka darbu, dažādiem amatiem. Atsevišķā vārdnīcas daļā ievietota latviešu frazeoloģija un 10 sarunu paraugi, kas palīdz cittautietim iejusties latviešu mentalitātē, jo ir bagāti ar tautas parunām un savam laikam raksturīgu kultūrvēsturisku materiālu.
Mancelis arī tulkojis un publicējis latviski īsus Bībeles tekstus, taču apgājies ar tiem visai brīvi, vienu un to pašu vietu citējot dažādi.[2]
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1619. — De terrae motu (par 1616. gada 30. jūnija zemestrīci Zemgalē).
- 1631./1643. — Rokasgrāmata jeb ceļvedis garīgajos tekstos latviešu valodā (Lettisch Vademecum. Handbuch).
- 1638. — Latviešu valodas vārdnīca (Lettus, das ist Wortbuch sampt angehengtem täglichem Gebrauch der Lettischen Sprache). Rīga, 1638. (Pilnais nosaukums: Lettus, Das ist Wortbuch Sampt angehengtem täglichem Gebrauch der Lettischen Sprache; Allen und jeden Ausheimischen die in Curland/Semgallen und Lettischen Liefflande bleiben und sich redlich nehren wollen zu Nutze verfertigt Durch GEORGIVM MANCELIVM Anno M. DC. XXXVIII).
- 1654. — Latviešu sprediķu grāmata (Langgewünschte Lettische Postill), atkārtoti izdota 1699., 1675., 1746., 1769., 1823. gadā.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Līgotņu Jēkabs. Juris Mancelijs, Kristaps Firekers, Ernests Gliks: biografiski raksturojumi ar izmeklētiem paraugiem no viņu rakstiem. Rīga: A. Jessens, 1924. - 69 lpp.
- Lasi Manceļa sprediķus tiešsaistē
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Sommersemester 1612, Nr. 125: Immatrikulation von Georgius Mancelius». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. augustā. Skatīts: 2013. gada 18. aprīlī.
- ↑ Valdemārs Ancītis, “Sēlijas Grāmata”. “Signe”, 1999., Rīga, 81. lpp. ISBN 9984-534-27-8
|