Pāriet uz saturu

GS1

Vikipēdijas lapa
GS1
Tips Bezpeļņas organizācija
Darbības joma Standarti
Dibināts 1974.gada 26.aprīlī
Galvenais birojs Brisele, Beļģija
Vietu skaits 115 biroji visa pasaulē[1][2]
Galvenās personas Miguels A. Lopera (galvenais izpilddirektors)
Tīmekļa vietne www.gs1.org

GS1 ir bezpeļņas organizācija, kas izstrādā un uztur globālos uzņēmējdarbības komunikācijas standartus. Vispazīstamākais no šiem standartiem ir svītrkods — uz produktiem uzdrukāts, elektroniski skenējams simbols. GS1 svītrkodi ir uz vairāk nekā 100 miljoniem produktu, un tos katru dienu skenē vairāk nekā sešus miljardus reižu.

GS1 apvieno 115 vietējās biedru organizācijas un vairāk kā 2 miljonus lietotāju uzņēmumu.

GS1 standarti, pakalpojumi un risinājumi ir izstrādāti ar nolūku uzlabot piegādes ķēžu efektivitāti, drošību un pārskatāmību visos fiziskajos un digitālajos kanālos dažādās nozarēs. Tie veido uzņēmējdarbības valodu, kas identificē, izgūst un kopīgo galveno informāciju par produktu pamatinformāciju, atrašanās vietām, aktīviem un daudz ko

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1969. gadā mazumtirdzniecības nozare ASV meklēja veidu, kā veikalos paātrināt pirkumu apmaksas procesu. Lai atrastu risinājumu, tika izveidota vienota pārtikas preču identifikācijas koda ad hoc komiteja (Ad Hoc Committee for a Uniform Grocery Product Identification Code).

1973. gadā šī grupa kā pirmo vienoto produkta identifikācijas standartu izvēlējās Universālo produktu kodu, un 1974. gadā šī standarta administrēšanai tiek nodibināta Vienotā koda padome (UCC).[1] 1974. gada 26. jūnijā par pirmo veikalā skenēto produktu ar svītrkodu kļūst Wrigley košļājamās gumijas iepakojums.[3][4]

1976. gadā sākotnējais 12 ciparu kods tiek paplašināts līdz 13 cipariem, kas pavēra durvis ārpus ASV izmantojamai identifikācijas sistēmai. 1977. gadā Briselē tiek izveidota Eiropas Rakstu numerācijas asociācija (EAN) ar dibinātājiem no 12 valstīm.[5]

1990. gadā EAN un UCC parakstīja globālu sadarbības nolīgumu un paplašināja klātbūtni līdz 45 valstīm. 1999. gadā EAN un UCC atver Auto-ID centru elektronisko produktu kodu (EPC) izstrādei, kas deva iespēju izmantot GS1 standartus RFID tehnoloģijās.[5]

2004. gadā EAN un UCC iedarbinaGlobālo datu sinhronizācijas tīklu (GDSN) — globālu, uz interneta tehnoloģijām balstītu iniciatīvu, kas ļauj tirdzniecības partneriem efektīvi apmainīties ar produktu pamatdatiem.[4]

Līdz 2005. gadam organizācija darbojās jau vairāk nekā 90 valstīs, kuras sāk izmantot GS1 vārdu visā pasaulē. Lai gan "GS1" nav akronīms, tas attiecas uz organizāciju, kas piedāvā vienu globālu standartu sistēmu.[4]

2018. gada augustā tiek ratificēts GS1 tīmekļa URI struktūras standarts, ļaujot produktiem pievienot unikālus ID, saglabājot URI (vietnei līdzīgu adresi) QR koda formātā.[6]

Svītrkodi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
GS1 svītrkodi

GS1 standartos definētie svītrkodi ir ļoti izplatīti.[7] GS1 svītrkodi tika ieviesti 1974. gadā.[8] Tajos tiek iekodēti produktu identifikācijas numuri, kurus var skenēt elektroniski, atvieglojot produktu izsekošanu, apstrādi un uzglabāšanu.

Svītrkodi uzlabo piegādes ķēžu efektivitāti, drošību, ātrumu un pārskatāmību visos fiziskajos un digitālajos kanālos. Tiem ir izšķiroša loma mazumtirdzniecības nozarē, ieskaitot mūsdienu tiešsaistes tirdzniecības vietas, ar daudz lielāku ieguvumu kā tikai ātrāka norēķināšanās kasē, krājumu un piegāžu pārvaldības uzlabošana un iespēja pārdot tiešsaistē pasaules mērogā. Tikai Lielbritānijā vien svītrkodu ieviešana mazumtirdzniecības nozarē ir ļāvusi ietaupīt 10,5 miljardus mārciņu gadā.[9]

Daži no GS1 izstrādātajiem un pārvaldītajiem svītrkodiem ir: galvenokārt patēriņa preču identifikācijai izmantojamie EAN/UPC, veselības aprūpes produktu identifikācijai izmantojamie GS1 Data Matrix, GS1-128, GS1 DataBar un GS1 QR kods.

Standarti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vispopulārākais GS1 standarts ir GTVN . Tas unikāli identificē produktus visā pasaulē un veido GS1 sistēmas pamatu.

Galvenie GS1 standarti ir šādi:

Daudzi GS1 standarti ir arī ISO standarti. Piemēram, GTVN, GLN un SSCC.[10]

GS1 darbojas arī kā ISO automātiskās identifikācijas un datu izgūšanas metožu tehniskās komitejas (ISO / IEC JTC 1 / SC 31) sekretariāts.[11]

GS1 standarti tiek izstrādāti un uzturēti, izmantojot GS1 globālo standartu pārvaldības procesu (GSMP) — kopienas forumu, kurš pulcē dažādu nozaru un uzņēmumu pārstāvjus, lai vienotiem spēkiem atrastu un ieviestu uz standartiem balstītus risinājumus, kas risina vispārējās piegādes ķēdes problēmas.

Nozares

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazumtirdzniecība un tirgi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazumtirdzniecība bija pirmā nozare ar kuru sāka strādāt GS1 un kas joprojām ir viņu galvenās uzmanības lokā. Šodien GS1 globālā līmenī darbojas četrās mazumtirdzniecības apakšnozarēs: Apparel, svaigā pārtika, CPG un vispārēja pielietojuma produkti.

Galvenais uzmanības fokuss mazumtirdzniecībā ir ilgtspēja, datu kvalitāte, atbilstība normatīvajām prasībām, produktu izsekojamība no to izcelsmes līdz piegādei un integrācija starp ražotājiem un piegādātājiem.

Patērētāji, turpinot pārslēgties starp fiziskā veikala un elektroniskās tirdzniecības kanāliem, sagaida konsekventu iepirkšanās pieredzi, efektivitāti, drošību un ātrumu. GS1 ir izstrādājusi standartus, kas digitāli nodrošinot precīzu un pilnīgu informāciju par produktu, unikāli identificē produktus patērētāju un meklētājprogrammu atbalstam.[12]

Lielākie elektroniskās tirdzniecības uzņēmumi, kā piemēram, eBay, Amazon un Google Shopping, pārdošanai savās inteneta vietnēs, pieprasa uzņēmumiem izmantot GS1 GTVN.[13][14][15]

Veselības aprūpe

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 2005. gada GS1 darbojas veselības aprūpē ar galveno mērķi uzlabot pacientu drošību un palielināt piegādes ķēžu efektivitāti.

GS1 veselības aprūpes standartu izstrāde un ieviešana atbalsta nozari produktu izsekojamības jomā no ražotāja līdz pacientam, palīdz atklāt viltotus produktus, novērst medikamentu kļūdas, ļauj efektīvi organizēt to atsaukšanu un atbalstīt klīniskos procesus. Ar veselības aprūpi saistīti noteikumi vai tirdzniecības partneru prasības, kurās GS1 standarti tiek izmantoti iepriekš minēto iemeslu dēļ, arī tādām kategorijām kā medicīniskās ierīces, pastāv vairāk nekā 70 valstīs. GS1 Healthcare biedru vidū ir vairāk nekā 140 vadošās veselības aprūpes organizācijas visā pasaulē.[16]

Citas nozares

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

GS1 vada trīs galvenās nozares visā pasaulē: transportu un loģistiku, ēdināšanas pakalpojumus un tehniskās nozares. GS1 115 dalīborganizācijas vairāk nekā 100 pasaules valstīs strādā ar vienotu uzmanību uz desmitiem rūpniecības nozaru.[17]

Dalība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

GS1 visā pasaulē ir vairāk nekā 2 miljoni biedru. Uzņēmumi var kļūt par biedriem, pievienojoties vietējai GS1 dalīborganizācijai.

Pārvaldība un struktūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

GS1 pārvaldībai ir organizēta trīs līmeņos:

  • Pirmais līmenis — GS1 Ģenerālā asambleja, kurā dalību ņem visu biedru organizāciju pārstāvji.
  • Otrais līmenis — GS1 valde, kas atbild par globālo stratēģisko virzību (sastāv no starptautisko uzņēmumu līderiem un GS1 biedru organizācijām). GS1 valdes locekļi ir šādu organizāciju vadošos amatos esošas personas:[18]
    • Abudvuda
    • Alibaba grupa
    • B. Brauns Melsungens
    • Pekinas Hualian grupa
    • bol.com
    • Patēriņa preču forums
    • Dr Oetker
    • Google
    • Grupo Bimbo
    • Grupo Éxito
    • IGA
    • JM Smucker Company
    • Džonsons un Džonsons
    • L'Oréal
    • LF loģistika
    • Metro AG
    • Nestlé
    • Procter & Gamble
    • Reliance Retail
    • Kanādas Karaliskā ārstu un ķirurgu koledža
    • GS1 Austrālija
    • GS1 Kanāda
    • GS1 Ķīna
    • GS1 Ēģipte
    • GS1 Francija
    • GS1 Vācija
    • GS1 Honkonga
    • GS1 Itālija
    • GS1 Paragvaja
    • GS1 ASV
    • GS1 Vjetnama
  • Trešais līmenis — GS1 globālais birojs un vietējās GS1 biedru organizācijas(BO). GS1 globālais birojs vada jaunu standartu izstrādi un uzturēšanu. Vietējās BO koncentrējas uz vietējiem pakalpojumiem un standartu ieviešanu. Vietējās GS1 padomes (kuru sastāvā ir attiecīgo valstu uzņēmumu vadītāji) ir atbildīgas par vietējiem stratēģiskajiem virzieniem.
  • GS1 datu izcilības padome (atbildīga par GS1 datu stratēģiju)
  • GS1 Inovāciju padome un EPCglobal valde (atbildīga par GS1 inovāciju un pētniecības un attīstības darbībām).[17]

Finansējums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

GS1 biedru organizācijas visā pasaulē finansē to vietējie biedri, izmantojot ikgadējas dalības maksas un pakalpojumu pārdošanu.

Partneri

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

GS1 partneri ar citām starptautiskām organizācijām. Daži no GS1 partneriem ir:

Skatīt arī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • GS1 valstu kodu saraksts
  1. ↑ 1,0 1,1 Tim Harford. «How the barcode changed retailing and manufacturing». BBC News (en-GB), 2017-01-23. Skatīts: 2017-04-28.
  2. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 21. oktobrī. Skatīts: 2021. gada 11. maijā.
  3. ↑ «The History of the Bar Code». Smithsonian (angļu). Skatīts: 2017-04-28.
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 «Historic Timeline - GS1 40th Anniversary». 40.gs1.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-04-14. Skatīts: 2017-04-28.
  5. ↑ 5,0 5,1 Anonymous. «How we got here». www.gs1.org (angļu), 2014-12-18. Skatīts: 2017-04-28.
  6. ↑ «GS1 Web URI Structure Standard». GS1.
  7. ↑ Gordon L. Robertson. Food Packaging: Principles and Practice, Third Edition. CRC Press, 2016-04-19. ISBN 9781439862421.
  8. ↑ GS1 - Organisation that manages the barcode standard used by retailers, manufacturers and suppliers
  9. ↑ GS1UK (2013-12-10), Ever wondered what the GS1 barcode has done for you?. Atjaunināts: 2017-04-28
  10. ↑ 10,0 10,1 «Organizations in cooperation with ISO». www.iso.org (angļu). Skatīts: 2017-04-28.
  11. ↑ «ISO/IEC JTC 1/SC 31 - Automatic identification and data capture techniques». www.iso.org (angļu). Skatīts: 2017-04-28.
  12. ↑ Edgell Communications. «Tackling Disruptive Forces through Industry Collaboration». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-02-04. Skatīts: 2017-04-28.
  13. ↑ «Product Identifiers | eBay Seller Center». pages.ebay.com (angļu). Skatīts: 2017-04-28.
  14. ↑ «Amazon Announcement: Product UPCs and GTINs - RepricerExpress». www.repricerexpress.com (en-US). Skatīts: 2017-04-28.
  15. ↑ «Reach more customers online: Add GTINs to your Google Shopping data feed». Google Commerce (en-US). Skatīts: 2017-04-28.
  16. ↑ Anonymous. «Healthcare». www.gs1.org (angļu), 2014-12-23. Skatīts: 2017-04-28.
  17. ↑ 17,0 17,1 «GS1 Strategy». www.gs1.org (angļu). Skatīts: 2017-04-28.
  18. ↑ «GS1 Management Board». Skatīts: 2020. gada 5. marts.
  19. ↑ «Strategic Alliances of The Consumer Goods Forum». www.theconsumergoodsforum.com (en-gb). Skatīts: 2017-04-28.
  20. ↑ «NATO Update: NATO's Standardization Agency broadens cooperation - 31 Jan. 2006». www.nato.int. Skatīts: 2017-04-28.
  21. ↑ «E/2015/INF/5 - E». undocs.org (angļu). Skatīts: 2017-04-28.
  22. ↑ «World Customs Organization». www.wcoomd.org (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-09-19. Skatīts: 2017-04-28.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=GS1&oldid=4087091"