Gaišā sviestbeka

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Gaišā sviestbeka
Suillus placidus
Gaišā sviestbeka
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Homobasidiomycetes)
KārtaBeku rinda (Boletales)
DzimtaSviestbeku dzimta (Suillaceae)
ĢintsSviestbekas (Suillus)
SugaGaišā sviestbeka (S. placidus)
Gaišā sviestbeka Vikikrātuvē

Gaišā sviestbeka (Suillus placidus) ir Latvijā ļoti reta sviestbeku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami, bet saudzējami retuma dēļ.

Sēnes apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaišās sviestbekas Kanādas rietumos
  • Cepurīte: ziloņkaula krāsā, vēlāk dzeltena vai oranža vai dzeltenbrūna. Forma izliekta, vēlāk plakana ar lēzenu pauguru vai viegli ieliekta, ar asu maliņu. Platums līdz 8 cm. Virsmiziņa gluda, lipīga, viegli novelkama. Mīkstums balts, mīksts līdz sūkļainumam, ar vāju augļu smaržu un vāju maigu garšu, griezumu vietās reizēm sārtojas.
  • Stobriņi: sākumā bālgani, vēlāk dzelteni līdz oranždzelteni, gar kātiņu mazliet nolaideni. Atveres stobriņu krāsā, bojājumu vietās tumši dzeltenas, jaunām sēnēm uz tām bieži sarkanīga šķidruma pilieni.
  • Kātiņš: samērā tievs, blīvs, cilindrisks, uz leju sašaurināts, balts, visā garumā noklāts ar sarkanbrūniem plankumiņiem. Garums līdz 10 cm, resnums 0,5—1,5 cm.
  • Sporas: gludas, elipsoīdas, dzeltenīgas, masā sinepju dzeltenas vai okerbrūnganas, 7—10/3—4 µm.
  • Bazīdijas: 20—28/5—7 µm.
  • Cistīdas: 49—65/6—9 µm.[1] [2] [3]

Augšanas apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mikorizas sēne. Aug parkos un mežu stādījumos zem Veimuta priedēm (Pinus strobus), bieži pie celmiem un taciņām.[4] Āzijā aug arī zem ciedriem.[5] Latvijā atrasta tikai vienreiz.[6]

Barības vērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas, bet ieteicams saudzēt retuma dēļ.

Līdzīgās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdzīga ir zem bērziem purvainās vietās augošā purva bērzubeka, kuras cepurīte vecumā ir zilgana vai zaļgana, bet kātiņš pie pamatnes griezumā zilē. Zem lapeglēm atrodama līdzīgā lipīgā sviestbeka, kuras mīkstums zilē griezumā un tai uz kātiņa ir vecumā izzūdošs gredzens.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]