Gaida Ābele

Gaida Ābele Personīgā informācija Dzimusi 1931. gada 31. janvārī Rīgā, Latvija Mirusi 2023. gada 15. jūlijā (92 gadi) "Ancīši", Allažu pag., Siguldas novads Tautība Latviete

Zinātniskā darbība Zinātne Botānika Alma mater Latvijas Universitāte Sasniegumi, atklājumi LU docente, vairāku mācibu grāmatu autore. Pētījumi par Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju floru un veģetāciju, īpaši aizsargājamo augu atradņu inventarizācijas un dabas aizsardzības pasākumu organizātore. Dabas un vēstures pieminekļu aizsardzības biedrības Floras aizsardzības sekcijas vadītāja.

Gaida Ābele (1931–2023), dzimusi Elksne, bija latviešu bioloģe, botāniķe. Latvijas Universitātes docente, visu savu darba mūžu nostrādājusi LU Bioloģijas fakultātes Botānikas katedrā. Latvijas vaskulāro augu floras un veģetācijas pētniece, dabas aizsardzības zinātniskā pamatojuma speciāliste. Dr. emeritus.

Dzīvesgājums

Dzimusi 1931. gada 31. janvārī Rīgā Armijas tipogrāfijas mašīnburtliča, kaprāļa Teodora Elkšņa un aktrises un režisores, LU Studentu teātra izveidotājas Elvīras-Līnas, dzimušas Lapiņas, ģimenē. Mācījās Rīgas Krišjāņa Barona pamatskolā, 1950. gadā absolvēja Rīgas 2. vidusskolu.

No 1950. līdz 1955. gadam studēja Latvijas Valsts Universitātes Bioloģijas fakultātē. Pēc studiju beigām viņa kā asistente uzsāka darbu Bioloģijas fakultātes Botānikas katedrā profesora Paula Galenieka vadībā un trīs gadus (1956—1959) turpināja studijas aspirantūrā Bioloģijas fakultātē. 1969. gadā viņa aizstāvēja disertāciju par tēmu “Lapukoku meža tipi mistrājā Zemgales līdzenumā”, par ko viņai 1970. gadā piešķīra bioloģijas zinātņu kandidāta grādu. 1959. gadā G. Ābeli ievēlēja par vecāko pasniedzēju un 1971. gadā — par docenti. 1994. gadā viņa pensionējās.

Mirusi 2023. gada 15. jūlijā, apglabāta Allažu pagasta Stīveru kapos.

Pedagoģiskais darbs

Strādājot Latvijas Valsts Univeristātes Bioloģijas fakultātes Botānikas katedrā, docente Ābele lasīja lekcijas, vadīja laboratorijas darbus un studentu vasaras prakses bioloģijas un ģeogrāfijas studentiem augstāko augu sistemātikā, PSRS augu ģeogrāfijā, ģeobotānikā, mežzinātnē, Latvijas floras aizsardzībā. Viņa bija daudzu diplomdarbu vadītāja un recenzente. Docente Ābele vadīja arī Bioloģijas fakultātes studentu mācību ekspedīcijas uz Askānija Novas biosfēras rezervātu Ukrainā, Vācijas Demokrātisko Republiku, Čehoslovākiju u.c.
Daudzi studenti aizrāvās ar botāniku pēc kopīgām ekskursijām ar G. Ābeli uz Slīteres rezervātu, Gaujas nacionālo parku, Krustkalnu rezervātu, dodoties aizsargājamo augu atradņu meklējumos. G. Ābele ir vairāku mācību metodisko materiālu autore un piedalījusies mācību grāmatu sarakstīšanā.

Latvijas vaskulāro augu flora

Docente Ābele piedalījās Latvijas īpaši aizsargājamo teritoriju floras un veģetācijas izpētē, īpaši Gaujas nacionālajā parkā, tā Nurmižu rezervāta zonā, Krustkalnu rezervātā. Par Krustkalnu rezervātu viņa kopā ar savu studenti I. Miezīti, sarakstīja monogrāfiju “Krustkalnu rezervāts”, kas izdota UNESCO programmas Cilvēks un Biosfēra (M&B) atbalstītā sērijā par Latvijas aizsargājamajām dabas teritorijām. G. Ābele piedalījusies rakstu krājumu sērijas “Latvijas floras horoloģija” (Хорология Флоры Латвийской ССР) sastādīšanā, savus retu un jaunu sugu atklājumus publicējusi izdevumā “Retie augi un dzīvnieki”. Baltijas floras konspektam G. Ābele apstrādājusi šādas dzimtas: santalu (Santalaceae R. Brown), asinszāļu (Hypericaceae A.L. Juss.) un skarblapju (izņemot neaizmirstulītes) (Boraginaceae A. L. Juss.).

Gaidas Ābeles ievāktais paparžaugu un ziedaugu herbārijs glabājas Latvijas Universitātes Muzeja herbārijā (RIG).

Dabas aizsardzība

Docente Ābele daudz darījusi dabas aizsardzības jomā Latvijā. Viņa izstrādāja metodiku īpaši aizsargājamo augu atradņu apsekošanai un dokumentēšanai. Šajā darbā viņa iesaistīja studentus, kuri izstrādāja vairākus kursa darbus un diplomdarbus par īpaši aizsargājamo augu izplatību pusei no Latvijas administratīvajiem rajoniem. Inventarizācijas rezultātus un ieteikumus floras aizsardzībai nodeva Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrijai un Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības rajonu nodaļām. G. Ābeles izstrādātā metodika vēlāk izmantota Latvijas Vides aizsardzības komitejas darbā.

G. Ābele iesaistījās arī jaunu īpaši aizsargājamo teritoriju izveidošanā, atbalstīja dabas aktīvistus viņu centienos novērst vērtīgu dabas objektu bojāeju. Tādi ir, piemēram, Vecdaugavas dabas liegums un Daugavgrīvas dabas liegums Rīgā u.c.

G. Ābele nekad neatteica brīvprātīgajiem dabas aizsardzības aktīvistiem savu zinātnieces padomu.^{[nepieciešama atsauce]} Viņa rakstīja populāros žurnālos par dabas aizsardzības nozīmi un uzstājās ar lekcijām, iesaistījās dabas aizsardzības projektos Allažu pagastā un Siguldas novadā, kur viņas darbs un zināšanas tika augstu vērtētas. Docente Gida Ābele bija Latvijas Botāniķu biedrības biedre kopš 1954. gada un Latvijas PSR Zinību biedrības biedrene un ilggadēja Dabas un vēstures pieminekļu aizsardzības biedrības Floras aizsardzības sekcijas priekšsēdētāja. Viņa organizēja ikgadējā krājuma "Retie augi un dzīvnieki" izdošanu.

Apbalvojumi

• Latvijas PSR Nopelniem bagātās dabas aizsardzības darbinieces goda nosaukums (1987).
• Par lielu ieguldījumu zinātniskajā un mācību darbā 1988. gadā ierakstīta LVU Goda grāmatā.
• Dr. emeritus goda nosaukums (2015).
• Siguldas Goda novadnieces nosaukums (2019).

Darbi

• Ābele G. Piezīmes par Zemgales līdzenuma dienvidu daļas floru. Botāniskā Dārza Raksti, nr. 17. Rīga, 1961.
• Ābele G. Mistrāja pētīšanas vēsture Latvijas PSR. Latvijas Universitātes Zinātniskie Raksti, nr. 49. Rīga, 1963.
• Абеле Г. Флористический состав разнотравных типов леса (Heteroherbosa) на Земгальской равнине. Latvijas Universitātes Zinātniskie Raksti, nr.127. Rīga, 1970. (krieviski)
• Langenfelds V., Ozoliņa E., Ābele G. Augstāko augu sistemātika. Rīga, 1973.
• Абеле Г. Охраняемые виды растений. Долина реки Гауя. Рига, 1973. (krieviski)
• Ābele G. Piezīmes par Gaujas nacionālā parka Nurmižu rezervāta floru. Mežsaimniecība un Mežrūpniecība, nr. 2. Rīga, 1975.
• Ābele G. Latvijas PSR reto un aizsargājamo augu inventarizācijas metodika. Rīga, 1977.
• Абеле Г., Лимбена Р. Флора заповедной зоны "Нурмижи". Флора и растительность Латвийской ССР. Северо-восточный геоботанический район. Рига, 1979. (krieviski)
• Ābele G. Jaunzema herbārijs. Retie augi un dzīvnieki. Rīga, 1980.
• Ābele G. Jaunas cietpaparžu — Polystichum Roth — atradnes Latvijā. Retie augi un dzīvnieki. Rīga, 1981.
• Ābele G. Raiņa herbārijs. Raiņa gadagrāmata ’81. Rīga, 1981.
• Ābele G. Republikas aizsargājamie augi un to aizsardzības veidi. Latvijas PSR floras aizsardzības problēmas. Rīga, 1981.
• Ābele G., Piterāns A. Augstāko augu morfoloģijas un sistemātikas praktikums. Rīga, 1982.
• Абеле Г. , Миезите И. Заповедник Крусткалны. Флора и растительность охраняемых территорий Латийской ССР. Рига, 1982. (krieviski)
• Ābele G. Orhideju pļava Daugavgrīvā. Retie augi un dzīvnieki. Rīga, 1983.
• Ābele G. Jaunas aizsargājamu augu atradnes Ventspils rajona Stiklu apkārtnē. Retie augi un dzīvnieki. Rīga, 1984.
• Ābele G. Krustkalnu rezervāta flora un veģetācija. Mežsaimniecība un Mežrūpniecība, nr. 3. Rīga, 1984.
• Ābele G., Jasjukēviča B. Lakšu — Allium ursinum L. — atradnes Limbažu rajonā. Retie augi un dzīvnieki. Rīga, 1987.
• Абеле Г. , Лаиме Б. Проблемы охраны флоры в Цесиском районе. Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Raksti, nr.242. 1987. (krieviski)

Gaida Ābele rakstījusi arī Хорология Флоры Латвийской ССР, Flora of the Baltic countries, Latvijas enciklopēdijai, Latvijas mazajai enciklopēdijai, Latvijas padomju enciklopēdijai, Ģimenes enciklopēdijai. Viņas raksti publicēti arī populāros izdevumos kā Dabas un Vēstures Kalendārs. Gaida Ābele bija “Latviešu literārās valodas vārdnīcas” zinātniskā konsultante par botānikas terminoloģiju. Viņa organizēja Dabas un vēstures pieminekļu aizsardzības biedrības izdevuma "Retie augi un dzīvnieki"izdošanu.

Ārējie avoti

• Enciklopēdija Latvijas daba. 6.sēj. Rīga, 1998.
• CV Gaida Ābele, 2015.gada 27.oktobris.
• Intervija ar Gaidu Ābeli 2020.gada 25.janvārī.