Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no LU Bioloģijas fakultāte)
Jump to navigation Jump to search

Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte ir viena no Latvijas Universitātes (LU) fakultātēm. Tā piedāvā augstāko akadēmisko izglītību bioloģijā bakalaura, maģistra un doktora programmā, kā arī profesionālo apmācību pamatskolas ķīmijas un vidusskolas bioloģijas skolotāja programmā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

LU Bioloģijas fakultātes pirmsākumi ir izsekojami līdz 1919. gadam, kad bioloģijas studijas varēja uzsākt Latvijas Augstskolas Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes Dabaszinātņu nodaļā, kas atradās agrākajā Rīgas Politehniskā institūta Dabaszinātņu institūta korpusā. Dabaszinātņu nodaļas pirmajos pastāvēšanas gados zinātniskā un pedagoģiskā darbība noritēja atsevišķos institūtos. 1920. gadā izveidoja Salīdzināmās anatomijas un eksperimentālās zooloģijas institūtu ar Zoofizioloģijas nodaļu, tā direktors bija prof. N. Lebedinskis. 1927. gadā tajā izveidoja Dzīvnieku fizioloģijas nodaļu, ko vadīja vec. doc. L. Āboliņš. 1923. gadā dibināja Sistemātiskās zooloģijas institūtu, 1924. gadā pie institūta izveidoja Hidrobioloģisko staciju, bet 1925. gadā Latvijas Ornitoloģijas centrāli. Hidrobioloģijas stacija veica ūdens temperatūras un sāļuma mērījumus Baltijas jūrā, kā arī plašus hidrobioloģiskos un botāniskos pētījumus Latvijas ezeros.

1927. gadā dibinātajā Augu morfoloģijas un sistemātikas institūtā prof. Heinrihs Skuja pētīja Latvijas aļģu floru, prof. Pauls Galenieks Latvijas savvaļas rozes, prof. A. Zāmelis raskrēsliņu un silpureņu sistemātiku un izplatību, prof. Nikolajs Malta Latvijas sūnas. 1927. gadā izveidotajā Augu fizioloģijas un anatomijas institūtā prof. O. Trebū pētīja augu vielmaiņu, vec. doc. M. Tauja pētīja augu audu un orgānu kultūras un fizioloģiskos procesus šūnās, privātdocents Auseklis Veģis strādāja augu attīstības fizioloģijas jomā, bet prof. Kārlis Ābele veica pētījumus augu anatomijā un embrioloģijā.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada septembrī LVU Matemātikas un dabaszinātņu fakultāti sadalīja divās fakultātēs – LVU Fizikas un matemātikas fakultātē un LVU Dabaszinātņu fakultātē. Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā bēgļu gaitās uz ārzemēm devās prof. K. Ābele, prof. N. Malta, prof. H. Skuja, priv. doc. A. Veģis, asist. A. Melderis, asist. H. Ledus u. c. Pēc kara beigām LVU Dabaszinātņu fakultāti pārdēvēja par LVU Bioloģijas un augsnes zinību fakultāti, bet kopš 1953. gada par Bioloģijas fakultāti.[1]

Kopš 2015. gada fakultāte atrodas Latvijas Universitātes Dabas mājā Jelgavas ielā 1 Torņakalna apkaimē.

Struktūra un vadošie docētāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bioloģijas fakultātē ir septiņas katedras:

  • Augu fizioloģijas katedra, profesors Ģederts Ieviņš, asociētais profesors Uldis Kondratovičs,
  • Botānikas un ekoloģijas katedra, profesors Guntis Brūmelis, asociētais profesors Didzis Elferts,
  • Molekulārās bioloģijas katedra, profesors Īzaks Rašals, profesors Kaspars Tārs, profesors Jānis Kloviņš, asociētā profesore. Aija Linē, asociētā profesore Dace Grauda,
  • Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra, profesors Indriķis Muižnieks, profesors Uldis Kalnenieks, asociētais profesors Nils Rostoks, asociētā profesore Vizma Nikolajeva,
  • Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedra, asociētā profesore Līga Ozoliņa-Moll, asociētā profesore Līga Plakane, asociētais profesors Zbigņevs Marcinkēvičs,
  • Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedra, docents Ainārs Auniņš, asociētais profesors Indriķis Krams, asociētā profesore Tatjana Zorenko,
  • Hidrobioloģijas katedra, docents Ivars Druvietis, asociētā profesore Maija Balode.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]