Krustkalnu rezervāts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Krustkalnu rezervāts ir dabas rezervāts, kas atrodas Latvijas vidienē, Austrumlatvijas zemienē, Madonas novada vidusdaļā.

Rezervāta teritorijā pārsvarā aug priežu un egļu meži, kas mijas ar lapkoku, vietām - ar platlapju audzēm. No meža tipiem visplašāk izplatīts damaksnis, vēris un mētrājs.Meža platība ir 9842ha.

Daudzo saldūdens avotu izplūduma vietās veidojušies saldūdens kaļķu nogulumi, kuru ietekmē radusies savdabīga flora ar daudziem reti sastopamiem augiem. Izplatītas 555 augstāko augu sugas, no kurām 32 sugas ir aizsargājamas (jumstiņu gladiola, šaurlapu lakacis, pļavas linlape, lielziedu uzpirkstīte, Sibīrijas mēlziede u.c.). Rezervātā uzskaitītas vairāk kā 1550 bezmugurkaulnieku sugas, noskaidrotas 1170 tauriņu sugas, 152 putnu sugas.

Rezervāta ainava ir ļoti pauguraina, te atrodas Praulienas pauguraine, Madonas - Trepes valnis un Dūku - Svētes ieplaka, kuru absolūtie augstumi svārstās no 164 m vjl. vaļņa virsotnēs līdz 94 m ielejā. Madonas - Trepes vaļņa labi izteiktajā pakājē gar visu Dūku - Svētes ieplaku sastopami virszemē izplūstoši avoti. Svētes ezera rietumu krastā ir lielākais šāda veida karbonātiem bagāts avots - Krāku avots. Dūku - Svētes ieplakā atrodas arī Ļaudonas saldūdens kaļķu iegula.

Ūdenstilpnes rezervātā aizņem 70 hektārus. Lielākie ezeri ir Svētes (Dreimaņu), Lielais Plencis, Mazais Plencītis.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meži[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mežaudzes Krustkalnu dabas rezervātā aizņem 90% no kopējās meža zemju platības. Galvenie mežu tipi:

  • 56% sausieņu meži
  • 40% kūdreņi
  • 3% purvaiņi
  • 1% slapjaiņi
  • <1% āreņi

Visbiežāk sastopamās koku sugas:

Purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krustkalnu rezervātā purvi aizņem nelielu platību - tikai 18,4 ha. Lielākā daļa ir zāļu purvi ezeru krastos. Nelieli purviņi ir starp pauguru ieplakās. Purvus ietekmē aizaugšana ar kārkliem, melnalkšņiem, niedrēm, kā arī ūdens līmeņa svārstības.

Pļavas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pavisam pļavas Krustkalnu rezervātā aizņem 88 hektārus. Krustkalnu rezervāta reljefam ir raksturīgas samērā stāvas nogāzes, kur parasti nav arts, bet pļauts ar izkapti vai zirga pļaujmašīnu. Krustkalnu rezervāta kaļķainajās augsnēs dažādos mitruma apstākļos izplatītas gan sausas, gan mēreni mitras, gan slapjas pļavas. Mitrās un grūtāk pieejamās pļavas aizaug ar kārkliem. Pļavas ietekmē ūdens līmeņa svārstības, infrastruktūras objektu izmantošana.

Upes un ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes un ezeri Krustkalnu rezervātā aizņem 4% no kopējās platības. Upes ir mazas, regulētas gandrīz visā to garumā. Svētupe un tās pieteka Niedruška ir lēni tekošas upes, kurās ir piekrastes virsūdens augu josla ar grīšļiem, niedrēm, ežgalvītēm, kā arī peldlapu augājs — dzeltenā lēpe, glīvenes. Nedaudz straujāka ir Nirīte, kur vietām aug platlapu cemere, zobainā ķērsa, ūdensgundegas. Dreimaņu (Svētes) ezerā un Mazajā Plencītī sastopamas mieturaļģes, bet piekrastēs — grīšļi, aslapes, niedres, šaurlapu vilkvālītes. Lielais Plencītis ir aizaugošs ezers, kurā dominē niedru un dižās aslapes audzes.

Antropogēnas izcelsmes biotopi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krustkalnu rezervātā atrodas 6 apdzīvotas viensētas. Nelielas platības pie viensētām aizņem piemājas dārzi. Tiešā viensētu tuvumā ir jaunas atmatas, vecākas atmatas jau pārveidojušās pļavās.

Bijušie saldūdens kaļķu karjeri ir platības ar degradētu augsnes virskārtu, kas pamazām aizaug ar niedrēm un kārkliem. Krustkalnu grants karjers vairs netiek izmantots.

Rezervātu šķērso valsts 1. šķiras autoceļš P82 Jaunkalsnava-Lubāna un valsts 2. šķiras autoceļš V876 Ļaudona-Mārciena-Sauleskalns-Bērzaune, kā arī meža ceļi. Ceļmalas un meža stigas Krustkalnu rezervāta sausajos skujkoku mežos ir piemērotas gaismasprasīgo aizsargājamo augu sugu augšanai.