Gardara
| Gardara | |
|---|---|
| Garðar | |
 Gardaras katedrāles drupas | |
  Gardara  Gardara | |
| Atrašanās vieta |
 Grenlande, Igaliku |
| Koordinātas | 60°59′14″N 45°25′22″W / 60.9871°N 45.4229°WKoordinātas: 60°59′14″N 45°25′22″W / 60.9871°N 45.4229°W |
| Vēsture | |
| Dibināšana | 12. gadsimts |
| Pamešana | 15. gadsimts |
| Periodi | viduslaiki |
| Piezīmes | |
| Izrakumi | no 1830. gada |
| Stāvoklis | arheoloģisks piemineklis |
| Oficiālais nosaukums: Kujatā Grenlande: skandināvu un inuītu lauksaimniecība ledus vairoga malā | |
| Tips | Kultūra |
| Kritērijs | v |
| Iekļauts | 2017 (41. sesija) |
| Aizsardzības nr. | 1536 |
| Valsts |
 Dānija |
| Reģions | Eiropa un Ziemeļamerika |
Gardara (dāņu: Garðar) bija Grenlandes vikingu bīskapa rezidence salas galējos dienvidos. Mūsdienās arheoloģiskais piemineklis atrodas Igaliku apdzīvotajā vietā.
Ideju par atsevišķu Grenlandes bīskapiju 12. gadsimta sākumā atbalstīja Norvēģijas karalis Sigurds I Krustnesis. 1124. gadā Lundas arhibīskaps ordinēja pirmo Grenlandes bīskapu Arnalduru. 1126. gadā viņš ieradās Grenlandē un uzsāka Sv. Nikolaja katedrāles celtniecību. Iesākumā bīskaps bija pakļauts Brēmenes, vēlāk Lundas, bet no 1152. gada — Nidarosas arhibīskapijai. Parasti Grenlandē bīskapi ieradās no Norvēģijas un uzturējās šeit kādu laiku. Līdz 1377. gadam bīskapi reāli rezidēja Grenlandē, bet līdz 1537. gadam tie tika iecelti formāli. 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka. Mūsdienās redzamas apmetnes drupas, to skaitā arī Gardaras katedrāles atliekas.
2017. gadā Kujatā lauksaimniecības ainava, kas sastāv no 7 atsevišķām sastāvdaļām (to starpā arī Gardara) iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma objektā "Kujatā Grenlande: skandināvu un inuītu lauksaimniecība ledus vairoga malā".
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gardara.
 | Šis ar Dāniju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
