Gardara

Gardara
Garðar
Gardaras katedrāles drupas
Gardara Gardara
Atrašanās vieta	Grenlande, Igaliku
Koordinātas	60°59′14″N 45°25′22″W
Vēsture
Dibināšana	12. gadsimts
Pamešana	15. gadsimts
Periodi	viduslaiki
Piezīmes
Izrakumi	no 1830. gada
Stāvoklis	arheoloģisks piemineklis
UNESCO Pasaules mantojuma objekts
Oficiālais nosaukums: Kujatā Grenlande: skandināvu un inuītu lauksaimniecība ledus vairoga malā
Tips	Kultūra
Kritērijs	v
Iekļauts	2017 (41. sesija)
Aizsardzības nr.	1536
Valsts	Dānija
Reģions	Eiropa un Ziemeļamerika

Gardara (dāņu: Garðar) bija Grenlandes vikingu bīskapa rezidence salas galējos dienvidos. Mūsdienās arheoloģiskais piemineklis atrodas Igaliku apdzīvotajā vietā.

Ideju par atsevišķu Grenlandes bīskapiju 12. gadsimta sākumā atbalstīja Norvēģijas karalis Sigurds I Krustnesis. 1124. gadā Lundas arhibīskaps ordinēja pirmo Grenlandes bīskapu Arnalduru. 1126. gadā viņš ieradās Grenlandē un uzsāka Sv. Nikolaja katedrāles celtniecību. Iesākumā bīskaps bija pakļauts Brēmenes, vēlāk Lundas, bet no 1152. gada — Nidarosas arhibīskapijai. Parasti Grenlandē bīskapi ieradās no Norvēģijas un uzturējās šeit kādu laiku. Līdz 1377. gadam bīskapi reāli rezidēja Grenlandē, bet līdz 1537. gadam tie tika iecelti formāli. 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka. Mūsdienās redzamas apmetnes drupas, to skaitā arī Gardaras katedrāles atliekas.

2017. gadā Kujatā lauksaimniecības ainava, kas sastāv no 7 atsevišķām sastāvdaļām (to starpā arī Gardara) iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma objektā "Kujatā Grenlande: skandināvu un inuītu lauksaimniecība ledus vairoga malā".

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gardara.