Pāriet uz saturu

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Dānijā

Vikipēdijas lapa

Sarakstā apkopotas tās vietas Dānijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā no Dānijas ir iekļautas 8 vietas (5 kultūras objekti un 3 dabas objekti), savukārt 7 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā[1]. Dānija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1979. gada 25. jūlijā.

Sarakstā iekļautie objekti

[labot | labot pirmkodu]
   — Pārrobežu objekts
AttēlsNosaukumsAtrašanās vietaDatumsTipsKritērijiPaskaidrojumsAizsardzības nr.
Jellingas pilskalns, rūnu akmeņi un baznīcaDienviddānijas reģions
55°45′21″N 9°25′10″E / 55.75583°N 9.41944°E / 55.75583; 9.41944
1994KultūraiiiJellingas pilskalns, rūnu akmeņi un baznīca ir Ziemeļeiropas valstu pagānu liecības pirms kristianizācijas. Uz viena no rūnu akmeņiem ir atspoguļots arī kristianizācijas process Dānijas vidusdaļā 10. gadsimtā[2].697
Roskildes katedrāleZēlandes reģions
55°38′34″N 12°4′48″E / 55.64278°N 12.08000°E / 55.64278; 12.08000
1995Kultūraii, ivKatedrāle celta 12. un 13. gadsimtā un ir pirmā gotiskā katedrāle Skandinācijā un tas mudināja šī stila izplatīšanos Ziemeļeiropā. Kopš 15. gadsimtā katedrāle ir Dānijas karaliskās ģimenes mauzolejs. 19. gadsimtā papildināta ar lieveņiem un sānu kapelām. Katedrāle sniedz skaidru pārskatu par Eiropas reliģiskās arhitektūras attīstību[3].695
Kronborgas pilsGalvaspilsētas reģions
56°2′19″N 12°37′19″E / 56.03861°N 12.62194°E / 56.03861; 12.62194
2000KultūraivPils atrodas steatēģiski svarīgā vietā Zunda šaurumā, kas atrodas starp Dāniju un Zviedriju. Kronborgas karaliskā pilij pie Helsingēras ir milzīga simboliska vērtība Dānijas iedzīvotājiem un no 16. līdz 18. gadsimtam pilij bija svarīga loma Ziemeļeiropā. Pils celtniecība uzsākās 1574. gadā un vēlākajos periodos tā tika pastiprināta. Pils ir palikusi neskarta līdz mūsdienam. Pilī notika lielākā daļa Viljama Šekspīra lugas "Hamlets" darbība. Lugā pils tiek saukta par Elsinoru (Elsinore)[4].696
Ilulisatas ledus fjordsGrenlande
69°13′0″N 51°6′0″W / 69.21667°N 51.10000°W / 69.21667; -51.10000
2004Dabavii, viiiLedus fjords atrodas Grenlandes rietumu krastā, 250 km uz ziemeļiem no polārā loka. Grenlandes Ilulisatas ledus fjorda platība ir 40 240 ha un tas ir viens no nedaudzajiem ledājiem, kura ledus cepura sniedzas līdz jūrai. Ledāja izpēte 250 gadu garumā sniedzis izpratni par klimata pārmaiņām un glacioloģiju[5].1149
Vatu jūraDienviddānijas reģions
55°29′56″N 8°11′14″E / 55.49889°N 8.18722°E / 55.49889; 8.18722
(kopā ar Valsts karogs: Nīderlande Nīderlandi un Valsts karogs: Vācija Vāciju)
2009
(paplašināta 2014)
Dabaviii, ix, xVatu jūra ir lielākā nepārtrauktā smilšu un dūņu plūdmaiņu sistēma. Vieta ietver Nīderlandes Aizsargājamo teritoriju, Vācijas Vatu jūras nacionālos parkus Lejassaksijā un Saksijā un lielāko daļu no Dānijas Vat jūras aizsardzības zonas. Teritorija ir mājvieta daudzām augu un dzīvnieku sugām, ieskaitot jūras zīdītājus, piemēram, pelēko roni un cūkdelfīnu[6].1314
Stevnsa klintisZēlandes reģions
55°16′2″N 12°25′24″E / 55.26722°N 12.42333°E / 55.26722; 12.42333
2014DabaviiiŠī ģeoloģiskā vieta ietver 15 km garu fosilijām bagātu piekrastes klinti. Vieta piedāvā izcilus pierādījumus Chicxulub metorīta ietekmei uz zemi, krīta perioda beigās, pirms aptuveni 65 miljoniem gadu. Pētnieki uzskata, ka tas izraisīja vienu no lielākajām masveida sugu izmiršanām senatnē, kad no Zemes pazuda vairāk nekā 50% no visām dzīvībām[7].1416
Kristiānsfelda, Brāļu draudzes vietaDienviddānijas reģions
55°21′0″N 9°29′0″E / 55.35000°N 9.48333°E / 55.35000; 9.48333
2015Kultūraiii, iv1773. gadā dibinātā Kristiānsfelda ir Brāļu draudzes piemērs luterāņiem. Šajā vietā bija plānots pārstāvēt protestantisma ideālus pilsētā. Pilsētas arhitektūra ir viendabīga un plānveidīga, ar vienu vai divu stāvu dzelteno ķieģeļu ēkām un sarkaniem dakstiņu jumiem. Ēkas joprojām tiek izmantotas, un daudzas no tām joprojām pieder Brāļu draudzēm[8].1468
Ziemeļzēlandes medību ainavasZēlandes reģions
55°47′42″N 12°34′15″E / 55.79500°N 12.57083°E / 55.79500; 12.57083
2015Kultūraii, ivAtrodas apmēram 30 km uz ziemeļaustrumiem no Kopenhāgenas. Šī kultūrainava ietver 2 meža medību masīvus Store Dyrehave un Gribskov, kā arī medību parku Jægersborg HEGN / Jægersborg Dyrehave. Šī bija Dānijas karaļu medību teritorija, kur kulmināciju sasniedza starp 17. un 18. gadsimta beigām[9].1469

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums

[labot | labot pirmkodu]
Vietas Dānijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts; — dabas objekts; — jauktais objekts; — apdraudēts objekts
Vietas Grenlandē UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts; — dabas objekts; — jauktais objekts; — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti

[labot | labot pirmkodu]
AttēlsNosaukumsAtrašanās vietaDatumsTipsKritērijiAizsardzības numurs
Amalienborga un tās apkārtneGalvaspilsētas reģions
55°41′4″N 12°35′34″E / 55.68444°N 12.59278°E / 55.68444; 12.59278
1993Kultūrai, ii, iv179
Kujataa — subarktiskā lauksaimniecība ainava GrenlandēGrenlande
60°49′43″N 45°46′53″W / 60.82861°N 45.78139°W / 60.82861; -45.78139
2003Kultūraiii, iv, v, vi1781
Asivissuita, Arnangarnupa Korua (Grenlande iekšzemes un piekrastes medību teritorija)Grenlande
66°56′18″N 53°41′19″W / 66.93833°N 53.68861°W / 66.93833; -53.68861
2003Kultūraiii, v, vi1782
Limfjorda ainavaZiemeļjitlandes un Vidusjitlandes reģioni
56°56′34″N 9°4′30″E / 56.94278°N 9.07500°E / 56.94278; 9.07500
2010Dabaviii, ix5474
Trelleborgas cietokšņiZiemeļjitlandes un Zēlandes reģions
56°59′43″N 9°15′17″E / 56.99528°N 9.25472°E / 56.99528; 9.25472
2010Kultūraiv5475
Vikingu pieminekļi un vietas: Jellingas pilskalns, rūnu akmeņi un baznīcaDienviddānijas reģions
55°45′21″N 9°25′10″E / 55.75583°N 9.41944°E / 55.75583; 9.41944
2011Kultūraiii5581
Vikingu pieminekļi un vietas: Trelleborgas cietokšņi, DānijāZiemeļjitlandes un Zēlandes reģions
56°59′43″N 9°15′17″E / 56.99528°N 9.25472°E / 56.99528; 9.25472
2011Kultūraiii5582

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]