Gelnica
| Gelnica Gelnica | ||
|---|---|---|
 Gelnicas centrālais laukums | ||
| ||
  Gelnica | ||
| Koordinātas: 48°51′06″N 20°56′11″E / 48.85167°N 20.93639°EKoordinātas: 48°51′06″N 20°56′11″E / 48.85167°N 20.93639°E | ||
| Valsts |
 Slovākija | |
| Apgabals | Košices apgabals | |
| Apriņķis | Gelnicas apriņķis | |
| Pilsētas tiesības | 1264 | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 57,65 km2 | |
| Augstums | 349 m | |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | ||
| • kopā | 5 951 | |
| Laika josla | CET (UTC+1) | |
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
| Mājaslapa | http://www.gelnica.sk/ | |
 Gelnica Vikikrātuvē | ||
Gelnica (slovāku: Gelnica) ir pilsēta Slovākijā, Košices apgabala Gelnicas apriņķa centrs Slovākijas Rūdu kalnu ziemeļos pie Hornādas pietekas Hnilecas upes.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pilsētu 13. gadsimtā dibinājuši Karpatu vācieši no Bavārijas. Attīstījusies kā kalnraču pilsēta, bijusi svarīgs sudraba un vara, kā arī zelta, dzīvsudraba, svina un dzelzs ieguves centrs. Tāpat kā visa Slovākija, gadsimtiem bijusi Ungārijas sastāvā, pilsētas ungāriskais nosaukums bija Gelnicbāņa (ungāru: Gölnicbánya). Pēc Pirmā pasaules kara iekļāvās Čehoslovākijā. 1923. gadā tika slēgta pēdējā šahta, kopš tā laika apvidus dažkārt starp kariem tika dēvēts par "Bada ieleju". No 1993. gada - Slovākijas sastāvā.
Cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc etniskā sastāva vairums pilsētas iedzīvotāju ir slovāki (95,92 %). Pēc reliģiskās piederības - katoļi (72,00 %), nereliģiozi (15, 88 %), luterāņi (4,03 %), grieķu katoļi (3,28 %).
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gelnica.
 | Šis ar Slovākiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|