Georgijs Gamovs

Georgijs Gamovs Džordžs Gamovs Георгий Гамов George Gamow Personīgā informācija Dzimis 1904. gada 4. martā Odesa, Krievijas Impērija (tagad Ukraina) Miris 1968. gada 19. augustā (64 gadi) Boldera, Kolorādo, Amerikas Savienotās Valstis Pilsonība Krievijas Impērija Padomju Savienība Amerikas Savienotās Valstis (kopš 1940. gada)

Zinātniskā darbība Zinātne teorētiskā fizika astrofizika Alma mater Ļeņingradas Universitāte (tagad Sanktpēterburgas Valsts universitāte)

Georgijs Gamovs (krievu: Георгий Гамов, dzimis 1904. gada 4. martā, miris 1968. gada 19. augustā), zināms arī kā Džordžs Gamovs (angļu: Geroge Gamow), bija Krievijas Impērijā dzimis, Padomju Savienībā un Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvojis un strādājis astrofiziķis, kodolfiziķis un kosmologs. Gamovs ir pazīstams ar saviem darbiem kvantu mehānikā, atomfizikā, astrofizikā, kosmoloģijā un bioloģijā. Viņš ir pirmais, kurš izmantojis kvantu mehāniku kodolfizikā un izskaidrojis α sabrukšanu (1928). Izstrādājis zvaigžņu evolūcijas teoriju (1937–40), kopā ar citiem zinātniekiem — karstā Visuma teoriju (1946), kā arī pirmo ģenētiskā koda modeli (1954).

Dzīvesgājums

Dzimis 1904. gada 4. martā Krievijas Impērijas pilsētā Odesā. 1922. un 1923. gadā studēja Odesas Universitātē, bet no 1923. līdz 1929. gadam — Ļeņingradas Universitātē. 1933. gadā viņš emigrēja no Padomju Savienības un 1940. gadā ieguva Amerikas Savienoto Valstu pilsonību. Bija Padomju Savienības Zinātņu akadēmijas loceklis no 1932. līdz 1938. gadam, 1990. gadā statuss tika atjaunots. 1953. gadā kļuva par ASV Zinātņu akadēmijas locekli.

1943. un 1946. gadā nominēts Nobela prēmijai fizikā.