Gerhards fon Tīzenhauzens
| Gerhards fon Tīzenhauzens | |
|---|---|
 1898. gada portrets | |
| Dzimis |
1878. gada 14. aprīlī Tērbata, Vidzemes guberņa (tagad  Igaunija) |
| Miris |
1917. gada 26. oktobrī (39 gadu vecumā) Tiraspole, Krievijas Republika (tagad  Moldova) |
| Tautība | vācbaltietis |
| Nozares | arhitektūra |
| Mācījies | Rīgas Politehniskā augstskola |
| Mākslas virziens | jūgendstils |
Gerhards fon Tīzenhauzens (vācu: Gerhard Diedrich Jakob von Tiesenhausen, 1878—1917) bija vācbaltiešu arhitekts, viens no Mežaparka apbūves projekta autoriem.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1878. gada 26. martā (14. aprīlī) Tērbatā ģenerālmajora Karla Jakoba Reinholda fon Tīzenhauzena (1816-1902) un viņa sievas Dorotejaa Luīzes Augustes, dzimušas Zellheimas (1841-1929), ģimenē. Studēja arhitektūru Rīgas Politehniskajā institūtā, 1906. gadā beidza studijas un 1907. gadā saņēma diplomu ar tiesībām "vadīt visāda veida būvdarbus un projektēt visāda veida celtnes un ēkas", kā arī ieņemt 10. kategorijas ierēdņa posteni ar augstajai vietai atbilstošu atalgojumu.[1] Vācbaltu studentu korporācijas Fraternitas Baltica biedrs.
1907. gadā Gerhards fon Tīzenhauzens vadīja Novorosijskas luterāņu baznīcas būvi, bija arhitekts Pēterburgā. 1909. gada aprīlī viņš atgriezās dzimtenē, līdz 1910. gadam strādāja Trompovska arhitektu birojā. Pēc viņa projektiem no 1911. līdz 1913. gadam Mežaparkā uzcēla 44 ēkas, lielākā to daļa atrodas kvartālā starp Gdaņskas, Stokholmas un Stendera ielu un Visbijas prospektu.[2] Viņš projektēja arī Barklaja de Tolli ģimenes vasarnīcu Ogrē, Aleksandra un Karolīnas māju Brīvības ielā, kas sagrauta Otrā pasaules kara laikā.
Pirmā pasaules kara laikā Tīzenhauzenu iesauca Krievijas impērijas armijā, 1916. gadā viņu iecēla par militāro arhitektu Tiraspoles kazarmu būvē. Miris pēc smaga savainojuma negadījumā Tiraspolē 1917. gada 26. oktobrī.[3]
Ģimene
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Precējies 1912. gadā. Viņam bija trīs Rīgā dzimuši dēli: Hanss Dīdrihs, Hanss Albrehts un Hanss Heinrihs.
Piemiņa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mežaparka Attīstības biedrība 2003. gadā pie Gerharda fon Tīzenhauzena 1912. gadā uzceltās ģimenes mājas Ščecinas ielā 5 atklāja piemiņas zīmi.[4]
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Jānis Krastiņš. Rīgas arhitektūras meistari 1850—1940, Jumava, 2002
- Jānis Lejnieks. Rīgas arhitektūra. Avots, 1989. 253 lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Atceroties arhitektu, kas cēla sapņu mājas Mežaparka Attīstības biedrības blogs, Saulcerīte Viese (1998)
- ↑ PILSĒTBŪVNIECĪBAS PIEMINEKLIS MEŽAPARKS Jānis Krastiņš
- ↑ timenote.info
- ↑ Mežaparka cēlāju un veidotāju ciltskokā – vēl viens atzēlis zars "Latvijas Vēstnesis" Nr. 64., 29.04.2003.
|