Gerhards fon Tīzenhauzens

**Gerhards fon Tīzenhauzens**
Gerhards fon Tīzenhauzens
	1898. gada portrets
Dzimis	1878. gada 14. aprīlī; Tērbata, Vidzemes guberņa (tagad Igaunija)
Miris	1917. gada 26. oktobrī (39 gadu vecumā); Tiraspole, Krievijas Republika (tagad Moldova)
Tautība	vācbaltietis
Nozares	arhitektūra
Mācījies	Rīgas Politehniskā augstskola
Mākslas virziens	jūgendstils

Gerhards fon Tīzenhauzens (vācu: Gerhard Diedrich Jakob von Tiesenhausen, 1878—1917) bija vācbaltiešu arhitekts, viens no Mežaparka apbūves projekta autoriem.

Dzīvesgājums

Dzimis 1878. gada 26. martā (14. aprīlī) Tērbatā ģenerālmajora Karla Jakoba Reinholda fon Tīzenhauzena (1816-1902) un viņa sievas Dorotejas Luīzes Augustes, dzimušas Zellheimas (1841-1929), ģimenē. Studēja arhitektūru Rīgas Politehniskajā institūtā, 1906. gadā beidza studijas un 1907. gadā saņēma diplomu ar tiesībām "vadīt visāda veida būvdarbus un projektēt visāda veida celtnes un ēkas", kā arī ieņemt 10. kategorijas ierēdņa posteni ar augstajai vietai atbilstošu atalgojumu.^[1] Vācbaltu studentu korporācijas Fraternitas Baltica biedrs.

1907. gadā Gerhards fon Tīzenhauzens vadīja Novorosijskas luterāņu baznīcas būvi, bija arhitekts Pēterburgā. 1909. gada aprīlī viņš atgriezās dzimtenē, līdz 1910. gadam strādāja Trompovska arhitektu birojā. Pēc viņa projektiem no 1911. līdz 1913. gadam Mežaparkā uzcēla 44 ēkas, lielākā to daļa atrodas kvartālā starp Gdaņskas, Stokholmas un Stendera ielu un Visbijas prospektu.^[2] Viņš projektēja arī Barklaja de Tolli ģimenes vasarnīcu Ogrē, Aleksandra un Karolīnas māju Brīvības ielā, kas sagrauta Otrā pasaules kara laikā.

Pirmā pasaules kara laikā Tīzenhauzenu iesauca Krievijas impērijas armijā, 1916. gadā viņu iecēla par militāro arhitektu Tiraspoles kazarmu būvē. Miris pēc smaga savainojuma negadījumā Tiraspolē 1917. gada 26. oktobrī.^[3]