Jānis Krastiņš (arhitekts)
| Jānis Krastiņš | |
|---|---|
| Dzimis |
1943. gada 23. jūnijā.svg){kind=small} Rīga, Ostlande (tagad  Latvija) |
| Tautība | Latvietis |
| Nozares | Arhitektūra |
| Slavenākie darbi | kafejnīca "Rēzna" Rēzeknē |
| Apbalvojumi | LZA Lielā medaļa (1998) |
Jānis Krastiņš (dzimis 1943. gada 23. jūnijā Rīgā) ir latviešu arhitekts, arhitektūras teorētiķis, daudzu arhitektūras vēstures grāmatu autors. Rīgas Tehniskā universitātes Arhitektūras fakultātes profesors, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras vēstures un teorijas katedras vadītājs. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1967. gadā beidza studijas RPI. No 1967. līdz 1969. gadam strādāja par arhitektu projektēšanas institūtā «Komunālprojekts». No 1972. gada bija pedagogs RPI (no 1977. gada docents). 1973. gadā aizstāvēja arhitektūras zinātņu kandidāta grādu (disertācijas tēma «Rīgas arhitektūra 19. gs. otrajā pusē - 20. gs. sākumā»).[1]
Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vairāku dzīvojamo un sabiedrisko ēku rekonstrukcijas un interjeru projekti Rīgā. Kafejnīca "Rēzna" Rēzeknē, bērnudārzs Rīgā, Ērgļu ielā, virkne individuālo dzīvojamo ēku.
Prēmijas projektu konkursos: 1969.-1970. - individuālās dzīvojamās ēkas projekts (veicināšanas prēmija) Tipveida klubs (3. pakāpes prēmija) Rindu ēkas (3. pakāpes prēmija) 1976. - Krasta rajona eksperimentālā dzīvojamā vienība 1979.-1980. - vairāku sabiedrisko un administratīvo ēku projekti, t.s.k. viesnīca Saldū, Majoru dzelzceļa stacija, Pionieru pils Rīgā[1].
Publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vairāk nekā 710 zinātniskas un populārzinātniskas publikācijas, t. sk. monogrāfija "Jūgendstils Rīgas arhitektūrā" (1980), "Padomju Latvijas arhitektūra" (1987, autoru kolektīvā), "Eklektisms Rīgas arhitektūrā" (1988) u.c. vairāk kā 30 grāmatas.[1]
Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1998. gadā saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu par Rīgas 19. un 20. gadsimta arhitektūras izpēti, veicinot Rīgas vēsturiskā centra iekļaušanu UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā.[2]
Jāņa Baumaņa balva arhitektūrā (Latvija, 1989), Fulbraita balva (ASV, 1994), Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa (1998), Baltijas Asamblejas balva (1998), Rīgas balva (2002), Nopelnu ordeņa virsnieks (Itālija, 2004) un Atzinības krusta lielvirsnieks (Latvija, 2012), Lielā kultūras mantojuma balva (Latvija, 2013), Latvijas Ministru kabineta prēmija (2016), Latvijas Zinātņu akadēmijas diplomi par nozīmīgāko sasniegumu Latvijas zinātnē (2015 un 2018), Lielā Būvindustrijas balva (Latvija, 2019), ICOMOS goda loceklis (2020) u. c.[3]
2014. gada 12. jūlijā Jāņa Krastiņa vārdu piešķīra asteroīdam 85466 Krastiņš.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 Pīlēns; Apsītis; Dripe; Krastiņš; Lejnieks; Neilands; Plēsums; Purviņš. Latvijas Arhitektūra. Latvijas Arhitektu Savienība, 1989.
- ↑ «LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS LIELĀ MEDAĻA». LZA. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2013. gada 4. jūlijā.
- ↑ «Jānis Krastiņš Dr. habil. arch., profesors Vadošais pētnieks».
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|