Fraternitas Baltica
 | ||||||
| Pamatinformācija | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Dibināšanas datums | 1865. gadā | |||||
| Dibināšanas vieta | Rīga | |||||
| Krāsas | sarkans-zaļš-zelts | |||||
| Devīze | Freundschaft, Frohsinn, Tugend, Wissen - soll man nie bei den Balten missen In Treuen fest | |||||
| Konventa dzīvoklis | Marijas iela 7, Rīga, Latvija (1909—1939). | |||||
Fraternitas Baltica bija pirmā Rīgā dibinātā vācbaltiešu studentu korporācija.
Tās devīzes bija: "Draudzība, priecīgs prāts, tikums, zināšanas — nekad nedrīkst baltiem trūkt" (vācu: Freundschaft, Frohsinn, Tugend, Wissen — soll man nie bei den Balten missen) un In Treuen fest (uzticībā stiprs).
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dibināta 1865. gadā pie Rīgas politehnikuma kā Fraternitas Polytechnici Baltici. 1867. gadā kopā ar citiem politehnikuma studentiem izveidoja Vispārējo politehniķu konventu (APC), kas regulēja visu studentu dzīvi RPI. 1869. gadā iekšējo nesaskaņu dēļ, no Fraternitas Baltica izstājās vairāki biedri, kas nodibināja korporāciju Concordia. 1871. gadā piedalījās Rīgas šaržēto konventa dibināšanā (C!C!).
Pirmā pasaules kara gados, RPI evakuējoties uz Maskavu, uz laiku pārtrauca darbību. 1918. gadā Fraternitas Baltica atjaunoja darbību Rīgā, pie vācu okupācijas iestāžu izveidotās Baltijas Tehniskās augstskolas. Latvijas brīvības cīņu sākumā, 1918. gada decembrī korporācija pieņēma lēmumu, ka visiem aktīvajiem biedriem jāiestājas vācbaltu militārajās vienībās (Landesvērā).
1920. gadā reģistrēta pie Latvijas Universitātes un uzņemta Latvijas studentu korporāciju Prezidiju Konventā. (P!K!). No tā gan, protestējot pret dažādiem lēmumiem, vairākas reizes īslaicīgi izstājās. 1930. gadu sākumā, kopā ar pārējām baltvācu korporācijām, demonstratīvi izstājās no P!K!, protestējot pret lēmumu turpmāk P!K! sēdēs lietot tikai latviešu valodu. 1932. gadā, ar LU padomes lēmumu, slēgta kā korporācija. Turpināja pastāvēt kā biedrība, saglabājot korporācijas nosaukumu un iekšējo organizāciju. 1938. gadā, samazinoties biedru skaitam un aktivitātei, pieņēma lēmumu par aktīvās darbības pārtraukšanu. Galīgi likvidējās 1939. gadā, visiem biedriem izceļojot uz Vāciju.
1958. gadā Fraternitas Baltica filistru konvents noslēdza draudzības līgumu ar Concordia Rigensis — pēdējo vācbaltu korporāciju, kas pēc kara bija apmetusies Hamburgā. Concordia Rigensis joprojām pieturas pie Fraternitas Baltica tradīcijām un mantojuma. 1959. gadā daži Fraternitas Baltica filistri piedalījās Corps Curonia Goettingensis dibināšanā, kas savukārt uztur Curonia Dorpat un dažu mazāku vācbaltu korporāciju tradīcijas. Seši no viņiem pievienojās Curonia Goettingensis filistru konventam.
Biedri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]19. gadsimta beigās Fraternitas Baltica no internacionālas kļuva par vācbaltiešu korporāciju. Vairāki biedri krita Latvijas Neatkarības kara laikā, cīnoties Baltijas landesvērā. Pazīstamākie biedri: arhitekti Heincs Pīrangs, Oskars Bārs, Bernhards Bīlenšteins, Gerhards fon Tīzenhausens, Vācbaltiešu tautas apvienības prezidents Ērihs Mindels, Rīgas pilsētas galva Georgs Armitsteds.
Izmantotā literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- V.Ščerbinskis, Uzticīgi Draugam, Rīga, 2010.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Fraternitas Baltica.
|