Gombodžabs Cibikovs

Gombodžabs Cibikovs (dzimis 1873. gada 20. aprīlī (?), Urdo-Aga, Aizbaikāla apgabalā — miris 1930. gada 20. septembrī Aginskā, Burjatu-Mongoļu APSR, pašlaik Aizbaikāla novads) — ceļotājs un pētnieks, etnogrāfs, orientālists (Tibetas un Mongolijas pētnieks), budisma pētnieks, valsts un izglītības darbinieks Krievijas impērijā, Tālo Austrumu Republikā, PSRS un Mongolijā; tulkotājs, vairāku universitāšu profesors. Ir pazīstams kā pirmais Tibetas, tai skaitā Lhasas, fotogrāfs, un kā ceļojuma uz Tibetu apraksta autors 1899.—1902. gados. Apraksts tulkots dažādās pasaules valodās.

Dzīves apraksts

Izcelšanās

Cibikova ciltskoks

                     ┌──Munke
                ┌───Enhe
           ┌───Gombo
      ┌───Muntuu (dz.1817)
 ┌───Cebeks Montuevs (dz.1839)
Gombodžabs Cebekovičs Cibikovs (1873-1930)
 └───Dolgara Šagdarova

Gombodžabs Cibikovs ir dzimis tradicionālā budistu burjatu ģimenē. Ņemot vērā viņa ģimenes izcelsmes vietu, tā pieder pie Aizbaikāla burjatiem, pareizāk sakot, pie Agas burjatiem. Saskaņā ar burjatu tautas cilmju dalījumu tā pieder pie Horinskas burjatiem, un proti pie Horinskas кубдут cilts, нохой кубдут cilmes (arī нохой хүбдүүд, нохой хүгдүүд).

Izglītība

Zinātnieka tēvs C. Montujevs mācījās mongoļu un tibetiešu valodas patstāvīgi un tautieši ievēlēja viņu sabiedriskos amatos. Sākotnēji viņš taisījās dot dēlam budistu klostera izglītību, bet grozīja savu nodomu un vispirms atdeva viņu Aginskas draudzes skolā, kur zēnu mācīja ievērojams apgaismotājs Buda Rabdanovičs Rabdanovs, un pēc tam Čitas ģimnāzijā, ko Gombodžabs beidzis ar sudraba medaļu (stāsta, ka zelta medaļu, ko viņš tomēr bija pelnījis, nedeva „cittautiešiem”). Šeit viņu apbalvoja ar Korfa A.N. (Korfs, Andrejs Nikolaja d.) stipendiju. Saskaņā ar stipendijas 5. punktu no 1893. g. 2. jūlija sakarā ar skolas pedagoģiskās padomes lēmumu viņam bija piedāvāta iespēja turpināt savu izglītību Tomskas valsts universitātē (Tomskas imperatora universitātē).

Šeit pēc paša izvēles viņš iestājās Sibīrijas valsts medicīnas universitātē (medicīnas fakultātē), kas tajā laikā bija viens no 5 labākajiem medicīnas izglītības centriem Krievijā.

Tomskā, garām braucot, viesojās pazīstamais ārsts un politiķis Badmaevs, Pēteris Aleksandra d. (Badmaevs Pēteris), kas pierunāja studentu atstāt medicīnu un sākt austrumpētniecības studijas. Gombodžabs piekrita un aizbrauca Ulanbatorā (Urga), kur studēja ķīniešu, mongoļu un mandžūru valodas skolā, ko P. Badmaevs dibināja burjatu studentiem, lai sagatavotos iestāšanai Sanktpēterburgas valsts universitātē (SPbGU).

1895. g. Cibikovs iestājās Sanktpēterburgas valsts universitātes Austrumu fakultātē, saņemot P. Badmaeva stipendiju. Viņš studēja pie tādiem ievērojamiem pasniedzējiem, ka Pozdneevs Aleksejs Matveja d. u.c. Turpmāk Badmajevs saņem pavēli visus savus stipendiātus pievērst pareizticībai. Cibikovs atsakās un zaudē stipendiju. Viņš turpina studijas, pateicoties tautiešu atbalstam. 1899. g. viņš ir beidzis universitāti ar zelta medaļu un pirmās pakāpes diplomu. Viņa lauka novērojumi un savāktie materiāli tika apkopoti 1898. gadā.

Ceļojumi uz Tibetu

Izmantojot Britu aģentu un pētnieku pieredzi, Cibikovs devās ceļojumā uz Tibetu svētceļnieku grupā ar rūpīgi apslēptu aprīkojumu pētniecības darbiem. Ceļojums sākās pēc Sanktpēterburgas valsts universitātes pabeigšanas 1899. gadā un beidzās 1902. gadā. Tieši Tibetā (visilgāk Lhasā) Cibikovs pavadīja 888 dienas (no 1900. līdz 1901}.

Tur viņš apmeklēja lielākos klostera centrus, kā arī ieguva no turienes vairākus unikālus foto (kopā 200 ceļojuma laikā), viņš tika pagodināts ar Dalailamas audienci Dalailama XIII. Notikušā audience bija formāla.

Ārvalstniekiem (ārpus Ķīnas un Mongolijas) iekļūšana Tibetā bija aizliegta. Pārkāpēji varēja tikt sodīti ar nāvi. Pirms Cibikova Tibetas robežas nespēja sasniegt Nikolajs Prževaļskis. Cibikovs slepeni fotografēja un rakstīja dienasgrāmatu, baidīdamies no atklāšanas. Fotografēšanu viņš turēja slepenībā pat no cita Krievijas pētnieka - svētceļotāja Ovše Norzunova, kurš arī fotografēja.^[1]

1905. gadā Cibikovs un Dalailama XIII atkal satikās, šoreiz Mongolijas galvaspilsētā, kur Dalailama tikās ar Krievijas politiķiem un zinātniekiem pulkveža Frensisa Janghazbenda vadītās britu militārās ekspedīcijas veiktās Tibetas okupācijas laikā. Šajā reizē Cibikovs pirmo reizi bija tulkotājs starp Krievijas pārstāvjiem un Dalailamu.

Budists-svētceļnieks un zinātnes kalpotājs, Cibkovs pēc ceļojuma veltīja sevi pasniedzēja darbam un Tibetas zinātnieka Čžw Conkapas (Czonhava) fundamentālā darba „Lamrims” tulkošanai.

Mongoļu un kalmiku filoloģijas doktors A.M.Pozdneevs toreiz vadīja nesen tapušo Vladivostokas Austrumu institūtu, kā arī organizēja pirmo praktiskās orientālistikas centru, kura darbībā piedalījās relatīvi jauni Sanktpēterburgas universitātes beidzēji. Pasniedzējiem bija pašiem jāizstrādā pasniegšanas metodikas, jāraksta mācību grāmatas, jo materiālu vienkārši nebija: „Mums nebija ne ar pieredzi pārbaudītu mācību plānu, ne savu pārbaudītu pasniegšanas metodiku”. G.C.Cibikova uzaicināja mongoļu rakstniecības katedra, un viņš vadīja to no 1906. līdz 1917.g. 15. oktobra. Neskaitot vairākus hrestomātijas krājumus, Cibikovs ir „Tibetas valodas mācību līdzekļa” autors, kurā tika sakopts un apstrādāts Tibetas sarunvalodas materiāls. Šī mācību grāmata tika atkārtoti izdota 3 reizes Krievijas impērijā un PSRS un kļuva par vienīgo pašu zemes autora Tibetas sarunvalodas mācību grāmatu.

Burjatijas autonomija un DVR

Sakarā ar svarīgām izmaņām reģiona politiskajā statusā 1920. — 1930. gados un sakarā ar turpmākajām represijām, kuras aizskāra daudzus no kolēģiem un domu biedriem, Cibikova darbība šajās valsts iestādēs tiek uzskatīta par ievērojamu, bet tomēr nav atspoguļota padomju laika publikācijās. Veidne:Planned

Sibīrijas izglītības sistēmas tapšana

Cibikovs kļuva par vienu no Sibīrijas vissvarīgākajiem pamata, vidējas un augstākas orientālistikas un pedagoģiskās izglītības darbinieku (1922. — 1930.), tai skaitā viens no Burčukoma organizatoriem un Irkutskas valsts universitātes profesors.
Cibikovs gan gatavoja pedagoģiskus kadrus un apcerēja valsts jauno vispārējās izglītības koncepciju, kur bija ņemta vērā nacionālā specifika (tai skaitā burjatu valodas grafika), gan kļuva par vairāku burjatu valodas mācību grāmatu autoru.
Par svarīgo var uzskatīt arī Cibikova komandējumu Mongolijā no Burčukoma, kur cilvēki, kas atbildēja par izglītību, sastapās ar vispārējas izglītības sistēmas veidošanas nepieciešamību, kas bija joprojām sarežģīti, jo viņiem nebija līdzīgas pieredzes, ko Cibikovs daļēji atspoguļoja ceļojuma dienasgrāmatā.

Balvas

Ordeņu kavalieris III. un II. pakāpes Svētā Staņislava ordenis, III. pakāpes Svētās Annas ordenis. Izpelnījās augstāko Krievijas ģeogrāfijas biedrības balvu — N.M.Prževaļska vārdā nosaukto balvu.

Biogrāfijas papildinājumi

Atceres diena

1961 - Aginskas pilsētciematā tika dibināts Cibikova vārdā nosauktais Apgabala novadpētniecības muzejs. Vesela zāle veltīta Cibikova eksponātiem un dokumentiem.
1973 - Sakarā ar zinātnieka simto dzimšanas dienu, pateicoties novadpētniecības muzeja direktoram Ž.D.Doržijevam Aginskas pilsētciematā, Komsomoļskaja 35 (2. Vidusskolas skvērā) tika dibināts Cibikova piemineklis ^[2]
sakot no 1990-х (?) - Mongolijas pētniecības, budoloģijas un tibetoloģijas institūtā SO RAN Ulanudē sākās „Cibikova lasījumi” republikas konferenču cikls.
1998 15. maijā SO RAN Mongolijas pētniecības, budoloģijas un tibetoloģijas institūtā „Orientālista nedēļas” gaitā tika atklāta „Cibikova lasījumi” reģionālā zinātniskā konference. Tai pašā gadā tika atzīmēta G.Cibikova 125., B.Badarina 120., G.Rumjanceva 95., M.Homonova 85. Un R.Pubajeva 70. dzimšanas diena. Plenārā sēdē notika viņu dzīvei un darbībai veltītie priekšlasījumi.
2003 15. — 16. maijā SO RAN Mongolijas pētniecības, budoloģijas un tibetoloģijas institūtā tika atklāta „Cibikova lasījumi” reģionālā zinātniskā konference, kas veltīta Cibikova 130. un Georgija Gumjanceva 100. dzimšanas dienai.
2001 17. aprīlī no Irkutskas izbrauca fotoekspedīcja „No Baikāla līdz Tibetai”, ko organizēja Irkutskas speleologs un fotogrāfs Aleksejs Ševeļevs, viņa mērķis bija „ieraudzīt, kāda ir Tibeta simts gadus vēlāk pēc Cibkova ceļojuma.
G.C.Cibikova vārdā ir nosauktas ielas Ulanudes pilsētā, Aginskas pilsētciematā, Ala ciematā Burjatijas Kurumkanskas rajonā , Agas Burjatu autonomā apvidus Urdoaga ciematā, ka arī tika izlaista „Izcilais ceļotājs G.C.Cibikovs” nozīme.

Interesanti fakti

Hallmark for National Geographic: National Geographic žurnāla versija, kuru mēs pazīstam kā žurnālu, kur teksts nav tik svarīgs, kā fotogrāfijas, sākas ar Cibikova tibetiešu fotogrāfiju publikāciju 1905.g. janvārī. Tas bija pirmais ģeogrāfiskais žurnāls pasaulē, kas mēģināja veltīt dažus atvērumus fotogrāfijai. Vispirms tas bija izdarīts tekstu trūkuma dēļ, bet pirmo reizi žurnāls kļuva par īsti populāru un sekmīgu. National Geografic kā pasaulē pazīstams zīmols sākās tieši no šīs publikācijas.^[3]
Cibikovs ir viens no Burjatijas tautas godātiem simboliem. Kolēģi un studenti ir teikuši daudz labu vārdu par Cibikovu-izglītības darbinieku, viņš ir kļuvis par vienu no Burjatijas tautas pašnoteikšanās simboliem, jo izglītība tiek uzskatīta par pašnoteikšanās svarīgu daļu.
Cibikovs bija viens no izglītotiem burjatiem-horinciem, kas piedalījās Burjatijas izglītības sistēmas tapšanā, un iespējams tas ietekmēja izvēli, jo horinskij dialekts kalpo par Burjatijas literāras valodas ar kirilisko rakstību mutvārdu pamatu. Tomēr pats Cibikovs sākotnēji turējās pie konservatīviem uzskatiem par šo jautājumu, jo negribēja attiekties no tradicionālās Mongolijas rakstības (ar iespējamiem variantiem) latīņu rakstības labā, kura vēlāk tika aizvietota ar kirilicu.
Drīzumā pēc Cibikova nāves 1930.g. viņa galva bija nozagta no apbedīšanas vietas. Vaina tika uzkrauta budistu garīdzniekiem, jo tolaik pastāvēja tradicionālie uzskati un mutvārdu stāsti par „galvu gabalas formā” (rituāla kausu, ko obligāti izmantoja daudzās tantriskajos praksēs).

Versijas

Neskatoties uz to, ka Cibikova laika biedri norāda šo faktu, var būt, ka Cibikova vizīti Lhasā neatbalstīja Agvans Doržijevs, kas toreiz atrādās Dalailamas XIII galmā. Cibikova ceļojuma uz Tibetu apraksts nesatur neviena tautieša vārda, kas viņu atbalstītu pēc atbraukšanas.
Var gadīties, ka publikācija par Cibikova ceļojumu uz Tibetu kļuva par vienu no faktoriem, kas ietekmēja Britu impērijas lēmumu par kara ekspedīcijas uz Lhasu organizāciju (Britu ekspedīcija uz Tibetu|1903.-1904. gadu Janghazbenda ekspedīcija). Jebkurā gadījumā tolaik Cibikovs bija viens no „Lielās Spēles” dalībniekiem.

Literatūra

Cibikova pamata darbi

Krievu valodā

Цыбиков Г. Ц. Избранные труды. Наука. Новосибирск 1981 г. (тираж 10.500 экз.); переиздание: Наука. Новосибирск 1991 г. Издательство: Наука. Новосибирск, 1991 г. ISBN 5-02-029626-0 Тираж: 26500 экз.

т.1 Буддист-паломник у святынь Тибета.
т.2 О Центральном Тибете; О монгольском переводе «Лам-рим чэн-по»; Цзонхава и его сочинение «Лам-рим чэн-по»; Материалы к русскому перевода «Лам-рим чэн-по»; Дневник поездки в Монголию в 1895 г.; Дневник поездки в Китай в 1909 г.; Дневник поездки в Ургу в 1927 г.; Забайкальское бурятское казачье войско; Культ огня у восточных бурят-монголов; Цагалган; Шаманизм у бурят-монголов; О национальных праздниках бурят; Монгольская письменность как орудие национальной культуры.

Цыбиков Г. Ц. Буддист паломник у святынь Тибета. Издательство: Издание Русского Географического Общества. Петроград, 1918 г. (1919 г.) Твердый переплет, 482 стр.

Tulkojumi krievu valodā

Цыбиков Г.Ц. (ред., пер.) Лам-рим Чэн-по (Степени пути к блаженству). Соч. Цзонхавы в монгольском и русском переводах. 1. Низшая степень общего пути. Вып. 2. Русский перевод с предисловием и примечанием. Владивосток, 1913.
Цыбиков Г.Ц. (ред., пер.) Лам-рим Чэн-по (Степени пути к блаженству). Соч. Цзонхавы в монгольском и русском переводах. 1. Низшая степень общего пути. Вып. 1. Монгольский перевод "Боди мури йехэ цзэргэ". Владивосток, 1910.

Angļu valodā

Tsybikov, Gombozhab Tsebekovich. A Buddhist pilgrim to the holy places of Tibet, from diaries kept from 1899 to 1902, translated by Roger Shaw, 1970. The English translation has been done for 'Human Relations Area Files', 1956, 1961 (8 microfiches), by Roger Shaw.

Literatūra par Cibikovu

Доржиев Ж.Д., Кондратов А.М. Гомбожаб Цыбиков. Серия: Замечательные люди Сибири. 240 стр. Тираж 40 000. Иркутск, Вост.-Сиб. Кн. Изд-во, 1990.
Шагдаров Л.Д. Г.Ц. Цыбиков как лингвист-монголовед // К столетию со дня рождения профессора Г.Ц. Цыбикова: Материалы научной конференции и статьи. Улан-Удэ, 1976.
Цыдендамбаев Ц.Б. Жизненный путь Г.Ц. Цыбикова // К столетию со дня рождения профессора Г.Ц. Цыбикова: Материалы научной конференции и статьи. Улан-Удэ, 1976.
Герасимова К.М. Гомбожаб Цыбиков - исследователь тибетского ламаизма // К столетию со дня рождения профессора Г.Ц. Цыбикова: Материалы научной конференции и статьи. Улан-Удэ, 1976.
Семичов Б.В. Г.Ц. Цыбиков - исследователь Тибета // К столетию со дня рождения профессора Г.Ц. Цыбикова: Материалы научной конференции и статьи. Улан-Удэ, 1976.
Михайлов Т.М. Труды Г.Ц. Цыбикова по этнографии бурят. // К столетию со дня рождения профессора Г.Ц. Цыбикова: Материалы научной конференции и статьи. Улан-Удэ, 1976.
Кочешков Н.В. Проблемы этнографии и филологии народов Монголии и Тибета в трудах Г.Ц. Цыбикова. // К столетию со дня рождения профессора Г.Ц. Цыбикова: Материалы научной конференции и статьи. Улан-Удэ, 1976.
Хаптаев П.Т. О двух публицистических статьях Г.Ц. Цыбикова. // К столетию со дня рождения профессора Г.Ц. Цыбикова: Материалы научной конференции и статьи. Улан-Удэ, 1976. (о публикациях Цыбикова в газете Даль, Чита, 1906, № 14, 22, 44, 56, 57)
Мельхеев М.Н. Деятельность профессора Г.Ц. Цыбикова в Иркутском университете. // К столетию со дня рождения профессора Г.Ц. Цыбикова: Материалы научной конференции и статьи. Улан-Удэ, 1976.
Хороших П.П. Воспоминания о совместной работе с Г.Ц. Цыбиковым в Вост-Сиб. отделе ГО СССР. // К столетию со дня рождения профессора Г.Ц. Цыбикова: Материалы научной конференции и статьи. Улан-Удэ, 1976.
Румянцев Г.Н. Два письма акад. Б.Я. Владимирцова // Тр. БКНИИ Со АН СССР. Сер. востоковедная. Вып. 16, с. 226. 1965.
Цибиков Б.Д. Из общественно-политической деятельности профессора Г.Ц. Цыбикова // Зап. Бурятск. НИИК. Вып. XXV. стр. 229-247. Улан-Удэ, 1958. (об отношении Ц. к панмонголизму и семёновщине) - Пубаев также называет несколько тематически связанных документов по теме на монгольском.
Рыгдалон Э.Р. Г.Ц. Цыбиков как филолог. // Труды Иркутского Гос. Ун-та, Т. 26, серия языкознания, вып. 1, с 26. 1958.

Arhīvu materiāli

Рукописный отдел Бурятского ин-та общественных наук СО АН СССР, ф. 5, оп. 1, д. 11, д. 16 (рукопись краткой истории монголов "Очерк Монголии") (РО БИОН СО АН СССР)
Государственный архив Приморского Края, ф. 115, оп. 3, д. 1, л. 268, л. 249 (ГАПК) - История буддизма по Цыбикову

Piezīmes

↑ Андреев А.И. "История первых фотографий Тибета и Лхасы"
↑ Агинское Arhivēts 2008. gada 6. janvārī, Wayback Machine vietnē. Agas Burjatu autonomā apvidus mājas lapā http://www.aginskiiao.ru Arhivēts 2008. gada 6. janvārī, Wayback Machine vietnē., reference ir aktuāla 2007.g. 28. janvārā
↑ Hanlon, Patrick. National Geographic, the primal Society. primalbranding.blogs.com, angļu valodā, reference ir aktuāla 2007.g. 28. janvārī

Atsauces

Biogrāfiskie materiāli

Atsevišķi fakti

Minēti objekti

[1] Андреев А.И. "История первых фотографий Тибета и Лхасы"

[2] Агинское Arhivēts 2008. gada 6. janvārī, Wayback Machine vietnē. Agas Burjatu autonomā apvidus mājas lapā http://www.aginskiiao.ru Arhivēts 2008. gada 6. janvārī, Wayback Machine vietnē., reference ir aktuāla 2007.g. 28. janvārā

[3] Hanlon, Patrick. National Geographic, the primal Society. primalbranding.blogs.com, angļu valodā, reference ir aktuāla 2007.g. 28. janvārī

[1]

[2]

[3]