Gothards Vilhelms fon Bergs (vācu: Gotthard Wilhelm von Berg, 1682—1756) bija Vidzemes landmaršals (1727-1730).
Ērgļu pilsmuižas, Pāles (Sepkull), Mišleru (Schadenhof) un Streidas (Hessenhof) muižu īpašnieks.
Dzimis 1682. gada 12. jūnijā Nīderlandes armijas virsnieka Oto Reinholda fon Berga un viņa sievas Kristīnes, dzimušas fon der Pālenas, ģimenē. Lielā Ziemeļu kara laikā viņš dienēja Zviedrijas armijā (1702-1710). 1714. gadā salaulājās ar Evu Helēnu fon Helmersenu. 1722. gadā viņš nomāja no TīzenhauzeniemĒrgļu muižu
1727. gadā viņu ievēlēja par Vidzemes landmaršalu, pēc viņš ilgstoši bija Vidzemes landrāts (1730-1747) un matrikulas komisijas (Matrikelkommission) loceklis. Kā Vidzemes bruņniecības priekšstāvis viņš piedalījās Krievijas impērijas ķeizarienes Annas kronēšanas (1730) un apbedīšanas (1740) ceremonijās Pēterburgā.[2]