Ērgļu muiža

Vikipēdijas lapa
Ērgļu pilsmuiža ar viduslaiku pils torņa drupām (19. gadsimta pastkarte)
Ērgļu pilsmuižas un baznīcas kopskats 19. gadsimtā (V. Z. Štafenhāgena zīmējums)

Ērgļu muiža (vācu: Erlaa) jeb Ērgļu pilsmuiža (vācu: Schloß Erlaa) bija Cēsu apriņķa muiža, kuras centrs atradās tagadējā Ērgļu ciemā. Tā izveidojās pie 17. gadsimtā sagrautās Ērgļu viduslaiku pils.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz Livonijas Konfederācijas sabrukumam Ērgļu pilsmuiža ietilpa Rīgas arhibīskapijas Bērzaunes pils novadā. Poļu - zviedru kara laikā 1601. gadā pili ieņēma Zviedrijas karaspēks, tā pavēlnieks Sēdermanlandes hercogs Kārlis uzturējās Ērgļu pilī pirms Kokneses kaujas. Zviedru Vidzemes laikā viduslaiku pils tika pamesta. 1722. gadā Tīzenhauzeni Ērgļu pilsmuižu ieķīlāja Vidzemes landmaršalam, vēlāk landrātam Gothardam Vilhelmam fon Bergam, kas to nopirka 1734. gadā. Pēc viņa nāves 1756. gadā muižu mantoja viņa dēls Frīdrihs Reinholds fon Bergs, kas to 1782. gadā pārdeva Tranzē dzimtai. Pēc Vidzemes guberņas dibināšanas muiža ietilpa Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novadā. 1863. gadā muižas pavāra ģimenē piedzima Rūdolfs Blaumanis.

1905. gada revolūcijas laikā revolucionāri nodedzināja Ērgļu pilsmuižu un Katrīnas muižu. Pēc 1920. gada zemes reformas muižas zemi sadalīja jaunsaimniekiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 56°53′41″N 25°38′30″E / 56.89472°N 25.64167°E / 56.89472; 25.64167