Gotlobs Frēge

Vikipēdijas lapa
Gotlobs Frēge
Gottlob Frege
Gotlobs Frēge
Personīgā informācija
Dzimis 1848. gada 8. novembrī
Vismāra, Mēklenburga-Šverīne
(tagad Mēklenburga-Priekšpomerānija, Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1925. gada 26. jūlijā (76 gadi)
Bādkleinene, Veimāras Republika
(tagad Ziemeļrietummēklenburgas apriņķis, Mēklenburga-Priekšpomerānija, Karogs: Vācija Vācija)
Tautība vācietis
Vispārīgā informācija
Skola, tradīcija analītiskā filozofija
Nozīmīgas idejas Frēges princips, pirmās pakāpes loģika, predikātu loģika, loģicisms, sinn un bedeutung
Galvenās intereses matemātikas filozofija, matemātiskā loģika, valodas filozofija
Alma mater Jēnas Universitāte, Getingenes Universitāte
Skolotājs Ernsts Abe, Alfrēds Klebšs, Hermanis Loce
Ietekmējies no Frīdrihs Ādolfs Trendelenburgs, Hermanis Loce
Ietekmējis analītiskā filozofija, poļu loģikas skola, Džuzepe Peano, Bērtrands Rasels, Rūdolfs Karnaps, Ludvigs Vitgenšteins, Maikls Dammits, Edmunds Huserls, Geršoms Šolems, Džordžs Mūrs
Nozīmīgi darbi Begriffsschrift (1879), Die Grundlagen der Arithmetik (1884)
Valoda vācu valoda

Frīdrihs Ludvigs Gotlobs Frēge (vācu: Friedrich Ludwig Gottlob Frege; dzimis 1848. gada 8. novembrī, miris 1925. gada 26. jūlijā) bija vācu matemātiķis, loģiķis un filozofs. Modernās loģikas un analītiskās filozofijas pamatlicējs.

Dzimis un miris Mēklenburgā, tomēr lielāko daļu no darba mūža pavadīja Jēnas Universitātē. Frēges darbi publikāciju laikā visai maz ievēroti. Kļuva pazīstams, pateicoties itālim Džuzepem Peano un britam Bērtrandam Raselam, kuri atklāja Frēges idejas plašākam filozofu un loģiķu lokam. Frēges 1879. gada darbs Begriffsschrift var tikt uzskatīts par pagrieziena punktu modernās loģikas attīstībā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]