Grāfa Kellera korpuss

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Grāfa Kellera vārdā nosauktais 1. Brīvprātīgais korpuss (krievu: 1-й Добровольческий имени графа Келлера корпус) bija Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas sastāvā esošs apmēram 10 000 karavīru liels krievu algotņu karaspēks Latvijas Brīvības cīņu (Bermontiādes) laikā. Korpuss sastāvēja no plastunu divīzijas, huzāru pulka, kavalērijas pulka, artilērijas pulka un kazaku pussotņas.

Izveide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Korpusa pamatu veidoja krievu virsnieki, kas pēc 1918. gada martā noslēgtā Brestļitovskas miera līguma atradās Vācijas okupētajā zonā. Bija plānots viņu vadībā veidot divus brīvprātīgo korpusus (vācu: Freikorps) - Ziemeļu korpusu Baltijā, bet Dienvidu korpusu Ukrainā un Donas kazaku reģionā. Pēc 1918. gada novembrī parakstītā Kompjeņas pamiera krievu Ziemeļu brīvprātīgo korpusa karavīri tika internēti Zalcvēdeles gūstekņu nometnē, kur 1919. gada martā tika saformētas divas krievu brīvprātīgo vienības - "Kavalērijas ģenerāļa grāfa Kellera vārdā nosaukto partizānu vienību" (Партизанский Отряд имени генерала-от-кавалерии графа Келлера) Pāvela Bermonta-Avalova vadībā un "Pulkveža Virgoļiča brigādi" (Бригада полковника Вырголича). Sākotnēji abas vienības ietilpa kņaza Anatola Līvena brīvprātīgo korpusā un cīnījās pret Padomju Latvijas armiju. Pēc korpusa sakāves un Strazdumuižas pamiera noslēgšanas 1919. gada 9. jūlijā kņaza Līvena daļas saņēma ģenerāļa Judeņiča pavēli doties uz Narvas fronti, lai pievienotos Ziemeļrietumu armijas plānotajam karagājienam uz Petrogradu.

Bermonta-Avalova un Virgoļiča komandētās daļas atteicās doties prom no Latvijas, izstājās no Līvena korpusa un Jelgavā nodibināja "Kavalērijas ģenerāļa grāfa Kellera vārdā nosaukto Rietumu brīvprātīgo korpusu" (Западный добровольческий генерала-от-кавалерии графа Келлера корпус). Augustā Virgoļiča vienība izstājās no korpusa un tika pārdēvēta par 2. Rietumu brīvprātīgo korpusu (2-й Западный добровольческий корпус).

Augusta beigās Berlīne tika izveidota Rietumkrievijas valdība, kuras rīcība tika nodoti Bermonta un Virgoļiča korpusi, uz kuru bāzes 5. septembrī tika izveidota Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija kņaza Bermonta-Avalova vadībā. 20. septembrī P. Bermonts-Avalovs pasludināja sevi par Rietumkrievijas pavēlnieku un 21. septembrī Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijai tika pievienota Dzelzsdivīzija un vācu brīvprātīgo korpusi.

Grāfa Kellera korpusa sastāvs Bermonta-Avalova pakļautībā (1919. gada 25. oktobrī)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vadība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Komandieris: pulkvedis Potockis (Потоцкий)

Kājnieku daļas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. plastunu divīzija (Пластунская дивизия)
  • 1. rezerves bataljons (1-й запасной батальон)

Kavalērijas daļas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Grāfa Kellera vārdā nosauktais huzāru pulks (Гусарский имени графа Келлера полк), komandieris pulkvedis Doļinskis (Долинский)
  • 1. Kavalērijas pulks (1-й конный полк)
  • Konvoja eskadrons (конвойный эскадрон)
  • Kazaku pussotņa (казачья полусотня)

Artilērija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. artilērijas pulks (1-й артиллерийский полк) ar 2 divizioniem
  • 1. kavalērijas baterija
  • 2. kavalērijas baterija

Aviācijas divīzija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Aviācijas daļa (авиаотряд)

Autotransporta nodaļas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tehniskais bataljons (технический батальон)

Likvidācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grāfa Kellera korpusu izformēja 1919. gada 18. decembrī pēc tā ierašanās Veimāras Republikā.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]