Granāta krāsa
| Granāta krāsa | |
|---|---|
 | |
| Oriģinālais nosaukums | Նռան գույնը |
| Žanrs | mākslas filma |
| Režisors | Sergejs Paradžanovs |
| Scenārija autors | Sergejs Paradžanovs |
| Galvenajās lomās | |
| Mūzika | Tigrans Mansurians |
| Studija | Armenfilm |
| Izdošana | 1969. gads |
| Ilgums |
|
| Valsts |
 PSRS |
| Valoda | armēņu |
| IMDb profils | |
"Granāta krāsa" (armēņu: Նռան գույնը) ir 1969. gada Armēnijas PSR mākslas filma, kuras režisors un scenārija autors ir Sergejs Paradžanovs. Filmā galvenās lomas atveido Sofiko Čiaureli, Melkons Aleksanjans, Vilens Galstjans un Giorgi Gegečkori.
Filma ir poētisks skatījums uz 18. gadsimta armēņu dzejnieka un trubadūra Sajata Novas dzīvi.[1]
"Granāta krāsa" tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām un ievērojamākajām filmām kino vēsturē.[2][3][4][5] Tā ir pazīstama ar savu krāšņo vizuālu stilu. Filmu PSRS cenzēja un neļāva izrādīt ārpus Armēnijas. Vēlāk gan tā to saīsināja un izrādīja arī ārpus Armēnijas.
Pārskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
"Granāta krāsa" ir armēņu ašuga Sajata Novas (dziesmu karaļa) biogrāfija, kas mēģina atklāt dzejnieka dzīvi vizuāli un poētiski, nevis burtiski. Filmā ir maz dialogu, taču vairāk mūzikas, skaņu un dziedāšanas.[6] Tā ir sadalīta nodaļās, kur katra nodaļa atveido citu dzejnieka dzīves posmu: Bērnība, Jaunība, Prinča galms, Klosteris, Sapnis, Vecums, Nāves eņģelis un Nāve.[4] Aktrise Sofiko Čiaureli filmā spēlē sešas lomas, gan sieviešu, gan vīriešu.[7] Tiek uzskatīts, ka filma parāda armēņu kultūras izdzīvošanu apspiešanas un vajāšanas laikā.[8]
Vērtējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tīmekļa vietnē Rotten Tomatoes filmai ir 94% vērtējums.[9] Kinooperators Mihails Vatranovs izteicās, ka "pēc Grifita un Eizenšteina radītās filmu valodas pasaules kino nav piedzīvojis neko revolucionāri jaunu līdz filmai "Granāta krāsa", neskaitot vispār nepieņemto Bunjuela "Andalūzijas suns" valodu". Savukārt Mikelandželo Antonioni teica, ka ""Granātu krāsa" ir satriecoši perfekta. Paradžanovs, manuprāt, ir viens no labākajiem kinorežisoriem pasaulē".[10] 2022. gada Žurnāla Sight & Sound 50 visu laiku labāko filmu režisoru sarakstā filma ierindojās 93. vietā.[11]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «A Feast for the Eyes in Los Angeles». The Criterion Collection (angļu). Skatīts: 2023-03-24.
- ↑ «Critics’ top 100 | BFI». www2.bfi.org.uk. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-05-26. Skatīts: 2023-03-24.
- ↑ «Parajanov and the Greatest Films of All Time». Parajanov-Vartanov Institute (angļu). 2017-01-02. Skatīts: 2023-03-24.
- ↑ 4,0 4,1 Tony Paley. «The Colour of Pomegranates: a chance to savour a poetic masterpiece». The Guardian (en-GB), 2014-10-07. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-03-24.
- ↑ «Parajanov-Vartanov Institute». Parajanov-Vartanov Institute (angļu). Skatīts: 2023-03-24.
- ↑ «A Conversation with Tigran Mansurian». Music & Literature (en-US). Skatīts: 2023-03-24.
- ↑ «The Color of Pomegranates (Sayat Nova)». Parajanov-Vartanov Institute (angļu). 2017-02-09. Skatīts: 2023-03-24.
- ↑ John Wakeman. World Film Directors. H. W. Wilson Company, Vol. 2: 1945-1985. 737. lpp. ISBN 978-0824207632.
- ↑ «The Color of Pomegranates (1980)». Rotten Tomatoes. Skatīts: 24.03.2023.
- ↑ «main». Parajanov-Vartanov Institute (angļu). 2017-02-09. Skatīts: 2023-03-24.
- ↑ «Directors’ 100 Greatest Films of All Time». BFI (angļu). Skatīts: 2023-03-24.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- IMDb profils (angliski)
- AllMovie profils (angliski)
- Turner Classic Movies profils (angliski)
- Rotten Tomatoes profils (angliski)
 | Šis ar kinofilmām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |