Grodņas Vecā pils

Grodņas Vecā pils
Grodņas Vecā pils
	Стары́ за́мак у Гро́дне, за́мак Бато́рыя
	Grodņas Vecā pils
Atrašanās vieta	Grodņa, Baltkrievija
Koordinātas	53°40′37″N 23°49′23″E / 53.67694°N 23.82306°EKoordinātas: 53°40′37″N 23°49′23″E / 53.67694°N 23.82306°E
Uzcelts	XI—XIX gadsimts

Grodņas Vecā pils (baltkrievu: Стары́ за́мак у Гро́дне) jeb Batorija pils (за́мак Бато́рыя) ir viduslaiku pils Ņemanas labajā krastā Grodņas pilsētā, Baltkrievijā. Kopš 2015. gada tā tiek atjaunota aptuveni tajā formā, kādā tā bija pārbūvēta 16. gadsimta beigās.

Vēsture

Uzkalns, kurā izvietota pils, apdzīvots kopš neolīta (7. gadu tūkstoša p.m.ē.). 11. gadsimtā tajā atradās nocietinājums ar koka pili. Pēc ugunsgrēka 12. gadsimtā tā tika pārbūvēta kā akmens un koka ēka un kalpoja par rezidenci Grodņas kņaziem — Melnās Krievzemes valdnieku dinastijai, kura bija cēlusies no Kijevas Jaroslava jaunākā dēla. Ir apgalvojumi, ka Grodņas nocietinājumi tikuši sagrauti 1241. gadā mongoļu iebrukuma laikā, taču tiem trūkst apstiprinājuma.^[1]

13. gadsimtā tālaika Baltkrievijai tradicionālajā stilā tika uzbūvēts pils centrālais aizsardzības tornis — donžons. Vītauts Dižais 1391.—1398. gadā koka nocietinājumu vietā tam pievienoja piecus "ķieģeļu gotikas" torņus, kad pārveidoja pili par vienu no savām galvenajām rezidencēm. Tā kā ap to laiku Grodņas apkaime sāka ciest no krustnešu uzbrukumiem, tad šis nocietinājums kļuva par svarīgu militāro centru. Šai pašā laikā pilī tika uzbūvēta arī akmens baznīca, kuras sienas iekļāvās nocietinājumu sistēmā. Kazimirs IV Jagellons faktiski padarīja Grodņu par Lietuvas galvaspilsētu un bieži tur atradās. Tieši Grodņas Vecajā pilī viņam 1445. gadā tika piedāvāts Polijas kronis, un tur viņš arī nomira 1492. gadā.

Nākamais ievērojamais pils saimnieks bija Stefans Batorijs, kurš plānoja Grodņu par savas plašās Austrumeiropas impērijas galvaspilsētu. Viņš piesaistīja arhitektus, lai manierisma stilā pārbūvētu Vītauta pili par viņa lielajam galmam piemērotu dzīvesvietu. Dažādi avoti par galveno arhitektu nosauc vācu vai austriešu arhitektu Jozefu Roitenu vai itāli Santi Guči.^[2]^[3] Pēc Batorija nāves Grodņā 1586. gadā pils nozīme samazinājās. Krievijas—Polijas kara laikā 1655. gadā aizstāvju pamesto pili ieņēma Krievijas karaspēks.

Pils atdzimšanu organizēja Lietuvas lielkņazistes kanclers Kšištofs Zigmunts Pacs, kurš savāca pietiekamus līdzekļus, lai finansētu karaliskās rezidences atjaunošanu. Atjaunoto pili par Polijas un Lietuvas ūnijas katra trešā seima sasaukuma vietu izvēlējās Polijas karalis Mihals Koributs Višņoveckis. Pils atkal cieta lielus postījumus Lielā Ziemeļu kara laikā, kad to nodedzināja zviedri, piespiežot karalisko galmu pārcelties uz jaunbūvēto Jauno Grodņas pili.

Pēc Polijas sadalīšanas pils tika nodota krievu armijai un tajā atradās kazarmas un hospitālis. 1863.—1864. gadā pili izmantoja kā cietumu poļu sacelšanās dalībniekiem. Tai laikā uz vārtiem vēl bijis Stefana Batorija ģerbonis, ko vēlāk noņēma.^[4] XX gadsimtā Starpkaru Polijas varas iestādes atjaunoja Vēstnieku palātu un Seima zāli.

Mūsdienas

Kopš 1924. gada pili lieto 1920. gadā dibinātais vēstures un arheoloģijas muzejs. 2015. gadā uzsāktā rekonstrukcija, kas paredz atjaunot Batorija laika pili, tiek dažādi vērtēta no vēsturiskā viedokļa, jo par to saglabājies pārāk maz ziņu. Turklāt rekonstrukcija paredz nojaukt dažas vēsturiskas ēku daļas.^[5]

Attēlu galerija

Vecā (pa kreisi) un Jaunā pils.
Ieeja vēstures muzejā
Viena no vēstures muzeja zālēm

Atsauces

↑ Краўцэвіч А. К. Гарады і замкі Беларускага Панямоння 14-18 стст.: Планіроўка, культурны слой. — Мн.: Навука і тэхніка, 1991.
↑ W. Łoziński, Sztuka Lwowska XVI i XVII w., Lwów, 1901, s. 96
↑ Не Санці Гучы. Стары замак у Гродне насамрэч спраектаваў немец?
↑ А. Вашкевич, А. Гостев, В. Саяпин и др. Биография гродненских улиц. От Фортов до Коложи. / А. Вашкевич. — Вроцлавский научный дом печати. — Гродно-Вроцлав, 2012. — С. 153—154. — 370 с. — ISBN 978-93-61617-77-8.
↑ «Hrodna.life: Реконструкция Старого замка в Гродно: все, что вам надо об этом знать». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. jūlijā. Skatīts: 2020. gada 16. aprīlī.

Ārējās saites

Muzeja un pils vietne Arhivēts 2013. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē. '(krieviski)'

[1] Краўцэвіч А. К. Гарады і замкі Беларускага Панямоння 14-18 стст.: Планіроўка, культурны слой. — Мн.: Навука і тэхніка, 1991.

[2] W. Łoziński, Sztuka Lwowska XVI i XVII w., Lwów, 1901, s. 96

[3] Не Санці Гучы. Стары замак у Гродне насамрэч спраектаваў немец?

[4] А. Вашкевич, А. Гостев, В. Саяпин и др. Биография гродненских улиц. От Фортов до Коложи. / А. Вашкевич. — Вроцлавский научный дом печати. — Гродно-Вроцлав, 2012. — С. 153—154. — 370 с. — ISBN 978-93-61617-77-8.

[5] «Hrodna.life: Реконструкция Старого замка в Гродно: все, что вам надо об этом знать». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. jūlijā. Skatīts: 2020. gada 16. aprīlī.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]