Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs
Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs (vācu: Gustav Matthias von der Wenge gen. Lambsdorff, krievu: Матвей Иванович Ламздорф; 1745-1828), bija Krievijas Impērijas armijas ģenerālis, Kurzemes guberņas civilgubernators (1796–1798), ķeizara Nikolaja I audzinātājs, grāfs (no 1817).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis Krievijas Impērijas ķeizarienes Elizabetes valdīšanas laikā 1745. gada 10. novembrī Pēterburgā Cēsu kājnieku pulka komandiera Johana Reinholda Lambsdorfa un viņa sievas Elizabetes, dzimušas Brinkenas, ģimenē.[1] 1763. gadā iestājās Krievijas Impērijas militārajā dienestā, piedalījās Krievu-turku karā (1768–1774) kā grāfa N. Saltikova adjutants. Kazaņas kirasieru pulka komandieris (1782-1784), vēlāk lielkņaza Konstantīna galmā, paaugstināts par ģenerālmajoru (1795).
Pēc Polijas dalīšanas un Kurzemes hercogistes inkorporācijas Krievijas Impērijas sastāvā bija Kurzemes guberņas civilgubernators (1797), valsts padomnieks, vēlāk slepenpadomnieks (1797). 1799. gadā iecelts par ģenerālleitnantu un šļahtiču kadetu korpusa direktoru, bet jau 1800. gadā ķeizars Pāvils I viņu nozīmēja par savu dēlu Nikolaja un Mihaila audzinātāju. Uzturēja labas attiecības ar ķeizara Pāvila I sievu, vēlāk atraitni Mariju Fjodorovnu. 1808. gadā paaugstināts par kājnieku ģenerāli (генерал от инфантерии). 1802. gadā mantoja Brizules muižu.
Napoleona karu nobeigumā kopā ar saviem audzēkņiem no 1814. līdz 1817. gadam apceļoja Eiropas valstis. Pēc lielkņaza Nikolaja apprecēšanās 1817. gadā iecelts grāfa kārtā, 1822. gadā iecelts par Valsts Padomes locekli. 1818. gadā iestājās Jelgavas brīvmūrnieku ložā Zu den drey Gekrönten Schwerdtern. Mūža nogalē lielāko laiku pavadīja savā Brizules muižā, 1826. gadā kronētais Krievijas Impērijas ķeizars Nikolajs I viņam uz Kurzemes muižu atsūtīja savu portretu.
Miris 1828. gada 4. aprīlī Pēterburgā, kur bija ieradies kārtot savas lietas. Apglabāts dzimtas kapličā pie Brizules.