Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem"

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jelgavas brīvmūrnieku nams Ezera ielā 19 (1943).
Jelgavas ložas „Zu den drei Gekrönten Schwerdtern“ ģerbonis (vidū) (no K.Broces kolekcijas).

Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" (franciski: „Trois Epées couronnées”, vāciski: „Zu den drei Gekrönten Schwerdtern“ vai senākā rakstībā: „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“) bija galvenais Kurzemes un Zemgales hercogistes brīvmūrnieku centrs.

Ložu dibināšana Kurzemē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ložu 1754. gadā nodibināja jaunie Kurzemes augstmaņi, kas bija atgriezušies dzimtenē pēc studijām Vācijas universitātēs. Zināms, ka pirmais Jelgavas ložas meistars bija barons Kristofs Levins fon Manteifels-Cēge (Christoph Levin von Manteuffel-Szoege), kas bijis uzņemts Halles ložā „Zu den drei goldenen Schlüsseln” (Pie trīs zelta atslēgām). Konstitūcijas garantu tā ieguva no Lielās Karaliskās Mātes ložas „Zu den drei Weltkugeln” ("Pie trīs zemeslodēm") Berlīnē. Lai radītu jaunu ordeņa prefektūru Kurzemē, šī Prūsijas lielloža nodibināja divas jaunas ložas — ložu „Trois Coeurs couronnées” ("Trīs kronētas sirdis") Jelgavā un ložu „Friedrich zur grünen Fahne” ("Frīdrihs pie zaļā karoga") Aizputē, agrākajā Kurzemes bīskapijas administratīvajā centrā. Skotu meistaru grādam tika radīta Kurzemes vec-skotu virsloža „Ernst zum rothen Adler” ("Ernests pie sarkanā ērgļa"), bet bruņinieku grādiem 1764. gadā tika izveidots Livonijas kapituls „Tempelburg” ("Tempļa pils") Jelgavā. „Tempelburgas” kapitula prefekts bija barons Ernsts Johans fon Firkss (Ernst Johann von Fircks). Ložā iestājās daudzi Kurzemes dižciltīgo dzimtu pārstāvji un Academia Petrina profesori. 1777. gadā Johans Augusts fon Štarks, kuru uzskata par reliģiju salīdzinošās vēstures tēvu, pieņēma piedāvājumu mācīt filozofiju nesen dibinātajā akadēmiskajā Jelgavas ģimnāzijā un ātri kļuva par Jelgavas brīvmūrnieku līderi. Brīvmūrnieku kustību Jelgavā dziļi ietekmēja arī Aleksandrs Kaljostro.

Aleksandra Kaljostro maģiskie seansi Jelgavas ložās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1779. un 1780.gadā Jelgavas ložās darbojās arī slavenais ceļojošais brīnumdaris un burvju mākslinieks Aleksandrs Kaljostro. Dziļi ieslīdzis mistikā, Kaljostro apņēmās ieviest Jelgavas ložās tā sauktā ēģiptiešu brīvmūrnieku rituāla trīs pirmos grādus. Savos maģiskajos seansos Kaljostro izmantoja jaunu zēnu vai jaunu meiteni nevainīgas jaunavas lomā, kam piemīt vara pār septiņiem gariem, kuri ietver dievišķības troni un pārvalda septiņas planētas. Zēns vai meitene krita ceļos pie uz galda novietotas lodes ar skaidru ūdeni, kas bija apklāta ar melnu rozenkreiciešu simboliem rotātu drēbi. Kaljostro, veicot dīvainus hipnotiskus trikus, apkopoja sfēru eņģeļus, lai iekļūtu lodē, kur jaunavīgais gaišreģis atklāja vīzijas, kas parādījās viņa vai viņas skatam un bieži aprakstīja attālus notikumus. Kaljostro kopā ar savu sievu Serafinu radīja divas "Ēģiptiešu mūrnieku” adopcijas ložas sievietēm un vīriešiem. Nav šaubu, ka Kaljostro bija īsts hipnotizētājs un viņam piemita ievērojams psihisks spēks, par ko viņš pats atzinās neizprotot. Tomēr, kad īstās spējas nepalīdzēja, rezultātu sasniegšanai viņš paļāvās arī uz trikiem un roku veiklību.

Ložas slēgšana un atjaunošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Franču revolūcijas iespaidā 1794. gadā Krievijas ķeizariene Katrīna II saviem valstsvīriem brīvmūrniekiem darīja zināmu, ka tam vairs nav viņas piekrišanas. Lai gan nebija oficiāla aizlieguma, pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes pievienošanas Krievijas impērijai ložas Jelgavā, Aizputē un Liepājā brīvprātīgi apturēja savu darbību. 1796. gadā apturētās Jelgavas ložas bibliotēku nodeva Jelgavas akadēmiskajai ģimnāzijai, kas 1800. gadā saturēja aptuveni 30 tūkstošus grāmatu.[1] 1812. gada kara laikā 1812. gada 4. augustā prūšu virsnieki brīvmūrnieki Jelgavā nodibināja militāro ložu "Frīdrihs pie tēvzemes mīlestības".

Ķeizara Aleksandra I laikā brīvmūrniecība atkal tika atļauta, bet marķīza Pauluči, Vidzemes guberņas ģenerālgubernatora pretestības dēļ ložas Baltijas provincēs netika atkal atvērtas. Tikai 1815. gada 27. oktobrī, kad izveidojās lielloža „Astrea” Pēterburgā, Jelgavas loža „Pie trim kronētiem zobeniem” atsāka strādāt zviedru rituālā. Dažas nedēļas vēlāk pēc brīvmūrnieku ierosmes Jelgavā tika dibināta „Kurzemes literatūras un mākslas biedrība” (Kurländische Gesellschaft für Literatur und Kunst), kas sastāvēja no augstmaņiem un akadēmiskās ģimnāzijas profesoriem. Kā ložas „Pie trīs kronētiem zobeniem” brāļi pieminami biedrības dibinātāji baroni Aleksandrs fon Mēdems, Georgs Fridrihs fon Felkerzāms, profesors Kārlis Vilhelms Krūze un barons Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlippenbahs no Pēterburgas ložas „Pie liesmojošās zvaigznes”. Kurzemes literatūras un mākslas biedrība turpināja savas regulārās sanāksmes līdz pat 1939. gadam par spīti 1822.gadā cara izdotajam dekrētam, kas slēdza brīvmūrnieku ložas. Šo biedrību uzskata par mūsdienu Latvijas Zinātņu akadēmijas priekšteci.

Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā vācu karaspēka okupētajā Jelgavā ložu atjaunoja kā militāro ložu ar nosaukumu "Pie vācu zobena Austrumos", kas pastāvēja līdz 1918. gada 28. novembrim.

Ložas locekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Diemžēl nav piejams ložas „Trois Epées couronnées” locekļu saraksts no tās dibināšanas 1754. gadā līdz 1795. gadam, jo Krievijas slēgtajos arhīvos labā stāvoklī saglabājās tikai to ložu saraksti, kas bija Krievijas impērijas sastāvā šajā laika periodā. Tikai no netiešiem avotiem ir ziņas par sarakstā minēto personu piederību ložai. Pirmais ložas meistars esot bijis Kristofs Levins fon Manteifels (v.Manteuffel-Szoege), kas jau 1743. gadā astoņpadsmit gadu vecumā kā students Halle ticis uzņemts ložā "Pie trim zelta atslēgam" ("Zu den drei goldenen Schluesseln") un kopā ar brāļiem fon Medemiem dibinājis Jēnas ložu "Pie trim zelta rozēm" ("Zu den drei goldenen Rosen"), kurā vēlāk uzņemti arī kurzemnieki Ulrihs Johans fon Bērs (v.Behr) un Kristofs Frīdrihs Neanders (Neander). Gerts fon Pistolkors piemin, ka brīvmūrniekos uzņemti sava starpā saradoto Kurzemes dzimtu (von den Brincken, von Vietinghoff, von Raison, von Keyserling, Finck von Finckenstein, von der Osten-Sacken un von Holtey) pārstāvji.

Krēsla meistari[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • fon Manteifels-Cēge (von Manteuffel-Szoege), Kristofs Levins, barons (1725-1802). Studējis Halles un Jēnas universitātēs Vācijā, vēlāk Kurzemes bruņniecības pilvarotais pārstāvis un bezierunu pakļaušanās Krievijai pretinieks. Uzņemts Halles ložā „Zu den drei goldenen Schlüsseln“ (1743). Kopā ar brāļiem Mēdemiem dibinājis deputācijas ložu „Zu den drei goldenen Rosen“. Pirmās Jelgavas ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ dibinātājs un pirmais tās krēsla meistars (1754).
  • Finks fon Finkenšteins (Fink von Finkenstein), Hermanis Kristofs (1693-1758), Dobeles pilskungs (1733-1736), Kurzemes un Zemgales hercogistes kanclers (1736-1758). Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ krēsla meistars.[2]
  • fon Mēdems (von Medem) Kristofers Georgs Dītrihs, grāfs (1721-1782). Kurzemes landmaršals un virspadomnieks. Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ krēsla meistars (1779).
  • Keizerlings (Keyserlingk), Teodors, grāfs (). Kurzemes muižnieks, kambarkungs. Sv.Pēterburgas Provinciālās lielložas lielsekretārs (1814-1815), Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ dibinātājs 1815. un krēsla meistars (1816-1822), Sv.Pēterburgas ložas „Savienotie draugi“/“Amis reunis“ goda loceklis (1817), Jelgavas ložas pārstāvis Sv.Pēterburgas direktorālajā ložā „Astreja“ (1818-1821), Sv.Pēterburgas kapitula „Fēnikss“ loceklis 9.pakāpē Eq. a palme ofragitera.

Meistara vietnieks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • fon Offenbergs (von Offenberg), Heinrihs, barons (1752-1829). Kurzemes muižnieks, Kurzemes galma virstiesas prezidents, landhofmeistars, slepenpadomnieks (1820-21). Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ meistara vietnieks (1816-22). Ložas pārstāvis un lielamatvīrs Sv.Pēterburgas Direktorālajā ložā „Astreja“ (1820-21). Sv.Pēterburgas ložu „Zum flammenden Stern“ un „Amis reunis“ goda loceklis (1816). Sv.Pēterburgas kapitula „Fēnikss“ goda komandors 9.grādā Equee a rupe incolami.

Pārraugi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • fon Mēdems (von Medem), Aleksandrs, barons (1770—1842). Kurzemes muižnieks, Kurzemes galma kambarkungs un landhofmeistars (1818-21). Kurzemes literatūras un mākslas biedrības dibinātājs (1815). Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ atjaunotājs (1815) un pirmais pārraugs (1815-22). Kapitula „Fēnikss“ loceklis Sv. Pēterburgā Austrumu bruņinieka pakāpē.
  • fon Mēdems (von Medem), Pēteris, barons (). Kurzemes muižnieks, Dobeles hauptmanis (1818-19), Tukuma hauptmanis (1821). Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ atjaunotājs (1815) un otrais pārraugs (1815-22). Kapitula „Fēnikss“ loceklis Sv. Pēterburgā 6. pakāpē.

Sekretāri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Delakruā (de la Croix), Johans (). Titulārais padomnieks (1816-1821). Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ sekretāra vietnieks 1816., ložas sekretārs sarakstei krieviski 1818-1822.[3]
  • fon Korfs (von Korff), Johans Gothards, barons (). Jelgavas adopcijas ložas „Loge d’Adoption des trois Cœurs couronnés“ sekretārs 1780.g.
  • fon Vettbergs (von Wettberg), Frīdrihs (1775-1825). Kurzemes guberņas pārvaldes padomnieks (1821). Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ dibinātājs (1815) un ložas sekretārs (1816-1822).

Ceremonijmeistars[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Venkšterns, Jakobs (1783-1850). Ierēdnis, lielāko daļu mūža pavadījis Maskavā. Kolēģijas sekretārs (1814), Maskavas universitātes tipogrāfijas darbinieks (1816), titulārpadomnieks (1820-22), galma padomnieks (1850). Uzņemts brīvmūrniecībā Maskavas ložā „Neptūns“ (1814-17), Maskavas ložas „Mannas meklētāji“ dibinātājs (1817). Pieņemts Jelgavas Jāņa ložā „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ (1817), tās ceremonijmeistars (1819). Paaugstināts 5.grādā Maskavas skotu grādu ložā „Hermess“ (1819) un Maskavas rozenkreiceru teorētiskā grāda loceklis (1822-28).

Orators[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • fon Harders (von Harder), Gustavs (—1838). Jelgavas virshauptmaņa tiesas sekretārs, titulārais padomnieks. Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ dibinātājs (1815) un ložas orators 1815-1822.

Mantzinis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • fon Korfs (von Korff), Ferdinands, barons (). Uzņemts brīvmūrniecībā 1779. gadā, Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ mantzinis (1816), vēlāk Tallinas ložas „Trīs āmuri“ mantzinis (1818-1821).

Inspektors[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • fon der Hovens (von der Howen) Oto Hermanis (1740-1806), politiķis, Kurzemes landtāga deputāts, Kurzemes hercogistes pārstāvis Varšavā. Pretojies Pētera Bīrona apstiprināšanai Kurzemes hercoga amatā, par ko Krievijas ķeizariene Katrīna II likusi viņu Varšavā apcietināt un trīs gadus turēt ieslodzījumā Rīgas citadelē 1771.-1774. Vēlāk mainījis politiskos uzskatus, bijis Kurzemes bruņniecības sekretārs, parakstījis Kurzemes hercogistes pievienošanas aktu Krievijai 1795. gadā, vēlāk slepenpadomnieks, senators Sv.Pēterburgā. Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ krēsla meistars (1779) un Jelgavas adopcijas ložas „Loge d’Adoption des trois Cœurs couronnés“ inspektors 1780. gadā.

Sargs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • fon Rihters, Johans Augusts (). Padomnieks, medicīnas ierēdnis. Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis (1816-1821), ložas sargs.

Bibliotekārs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Hincs, Jēkabs Frīdrihs (1743-1787). Rīgas domskolas skolotājs, vēlāk grāmatu izdevējs Jelgavā un Aizputē, pēc 1780. gada advokāts un notārs. Cita starpā izdevis brīvmūrnieka G.F.Stendera latviski rakstītās grāmatas „Augstas gudrības grāmata” un „Kristīgās mācības grāmata”, ārzemēs iespiedis un Kurzemē nelegāli izplatījis latviešu dziesmu grāmatas. Ložas bibliotekārs.

Goda locekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Bebers, Johans Jakobs (Böber) (1746-1820). Pedagogs, entomologs, botāniķis. Brīvmūrniecības vēsturnieks un apcerējumu redaktors. Sv.Pēterburgā kadetu korpusa inspektors, galma padomnieks, no 1796. Pēterburgas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis. Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ goda loceklis.
  • fon Budenbroks (von Buddenbrock), Gustavs Johans (1758-1821). Vidzemes muižnieks, jurists. Studējis Karaļaučos un Getingenē. Vidzemes bruņniecības sekretārs, landrāts un Rīgas hoftiesas loceklis (1800). Vidzemes zemnieku lietu komitejas loceklis Sv. Pēterburgā (1803-1813), Iekšlietu ministrijas darbinieks (1813-1815). Tērbatas universitātes goda doktors (1816). Rīgas ložas „Castor” un Tērbatas ložas „Pollukss (Liepa)“ vecskotu meistars. Rīgas ložas „Apollo” sekretārs (1786) un krēsla meistars (1787). Sv.Pēterburgas kapitula „Fēnikss” sekretārs ar vārdu „Liesmas bruņinieks” (1812). Sv.Pēterburgas ložas „Pēteris pie taisnības” meistara vietnieks (1816), krēsla meistars (1816). Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ goda loceklis (1818). [3]
  • fon Korfs (von Korff), Ulrihs Kazimirs Heinrihs, barons (1765-1823). Kurzemes muižnieks, diplomāts. Prūsijas kambarkungs, pēc tam Krievijas kambarkungs un sūtnis Zviedrijā, vēlāk valsts padomnieks, landrāts, Vidzemes, Igaunijas un Somijas tiesu kolēģijas prezidents, no 1819.gada senators un slepenpadomnieks. Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ goda loceklis no 1818.g.

Pārstāvis Direktorālajā ložā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • fon Vittenheims, Otto, barons (). Krievijas ārlietu valsts kolēģijas ierēdnis Sv.Pēterburgā. Kolēģijas asesors (1816-17), galma padomnieks (1821-22). Jelgavas ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ pārstāvis Direktorālajā ložā „Astreja” (1818-19). Sv.Pēterburgas ložas „Liesmojošā zvaigzne” krēsla meistars (1820-21) un Sv.Pēterburgas augstāko grādu ložas „Svētais Georgijs” 7.grāda brālis (1816-22). Belostokas ložas „Zelta gredzens” un Podoļskas Kameņecas ložas „Liesmojošās zvaigznes Oziriss” goda loceklis (1820), Varšavas ložas „Dieviete Eleusis” brālis. Sv.Pēterburgas kapitula „Fenikss” loceklis.

Ložas brāļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Bilterlings, Georgs Frīdrihs Sigismunds (1767-1829). Teoloģijas un filozofijas profesors Jelgavas „Academia Petrina”. Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis 1816-1821.
  • Bretšneiders, Augusts Lebrehts (Bretschneider, 1771-1840). Mūzikas profesors Jelgavas „Academia Petrina”. Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis (1816-1821).
  • Derpers (Dörper), (). Polijas sūtņa padomnieks Jelgavā. Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis (1775-94).[3]
  • Dideriks, Vilhelms (). Kurzemes guberņas titulārpadomnieks un protokolists. Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis (1818-21). [3]
  • Dihts, Heinrihs (). Kurzemes guberņas arhitekts. Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis 1818-1821.[3]
  • Ernsts Johans fon Firkss (von Fircks), barons, Kurzemes muižnieks. Ordeņa vārds "Eq.ab Aquila Rubra", Striktās Observances dibinātāja K.fon Hunda māceklis, Tempelburgas (Jelgavas) prefekts Striktās Observances sistēmas VII.provincē „Germania inferior“), vēlāk arī Jelgavas vecskotu ložas „Ernst zum rothen Adler“ virsmeistars.[3]
  • fon Firkss (von Fircks), Frīdrihs (). Kurzemes muižnieks. Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis 1818.-1821.[3]
  • fon Heikings, Kārlis Armands Heinrihs (von Heyking), barons (1752-1809). Kurzemes muižnieks. Polijas-Lietuvas armijas virsnieks. Krievijas armijas virsnieks (1777-85). Viļņas ložas „Svētā Kārļa bruņinieki“ loceklis (1776) un Viļņas provinciālās ložas „Pilnīgā saskaņa“ dibinātājs (1780). Pārstāv Varšavas ložu „Katrīna pie ziemeļu zvaigznes“ Prūsijas lielložā „Royal York“. Polijas lielložas „Grand Orient de Polonia“ lielmeistara vietnieks (1781-1783). „La Bienfaisance“ Jelgavas adopcijas ložas brālis un Kaljostro paziņa (1782). Kurzemes bruņniecības pārstāvis Varšavas galmā (1782). Krievijas senators (1796), galma padomnieks.
  • Jakobi, Jakobs Morics (). Tirgotājs. Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis (1818).
  • Kaljostro (Cagliostro), Aleksandrs (īstajā vārdā — Džuzepe Balzamo), grāfs (1743-1795). Sicīliešu avantūrists, mistiķis, dziednieks un pareģis. Jaunībā apceļojis Ēģipti un Sīriju, ar Maltas ordeņa lielmeistara ieteikuma vēstuli ieradies Neapolē, kur nodarbojies ar alķīmiju un gaišredzību, vēlāk apceļojis visu Eiropu. 1779.gadā ieradies Jelgavā, kur nodibinājis ēģiptiešu rituāla adopcijas ložas abiem dzimumiem. Jelgavas adopcijas ložas „Loge d’Adoption des trois Cœurs couronnés“ lielmeistars. Tālāk devies uz Sv.Pēterburgu, no turienes atpakaļ uz R-Eiropu. Romā 1789.gadā apcietināts par sakariem ar franču revolūcijas vadoņiem, notiesāts uz nāvi, pāvests spriedumu nomainījis ar mūža ieslodzījumu cietoksnī, kur viņš miris 1795. gadā.
  • Kārlis Kristians Jozefs, princis (1733-1796). Kurzemes hercogs (1758-63), Polijas karaļa Augusta III dēls, Saksijas princis. Atstāja hercoga troni pēc tam, kad Ernestam Johanam Bironam tika atjaunotas hercoga tiesības (1763). Drēzdenes ložas "Pie trim zobeniem" brālis. Striktās Observances sistēmas protektors Saksijā (1772).
  • Krauze, Frīdrihs (). Aptiekārs, Sv.Pēterburgas farmaceitiskās biedrības loceklis (1822). Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis 1819-1821.
  • Krūze, Kārlis Vilhelms (1765-1834). Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas vēstures profesors. Kurzemes literatūras un mākslas biedrības dibinātājs (1815). Jelgavas ložas „Zu den drey gekrönten Schwerdtern“ brālis.
  • Labatjē, Ferdinands (). Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ atjaunotājs (1815).
  • Lambsdorfs, Gustavs Matiass (1745—1828), grāfs, Brizules muižas īpašnieks. Pirmā krievu—turku kara dalībnieks, ģenerālis, valsts padomnieks. Kurzemes gubernators (1797—1798), Krievijas impērijas troņmantnieka Nikolaja I audzinātājs (1800—1817), Valsts Padomes loceklis no 1821.
  • de Leforts (Le Fort), Pjērs, barons (1719—1796). Franču izcelsmes virsnieks, aizbraucis no Krievijas carienes Elizabetes Petrovnas valdīšanas laikā (1741-62). Polijas armijas ģenerālmajors. Višņevecas vecskotu rituāla ložas Volīnijā dibinātājs (1742). Varšavas ložas „La Bienfaisance“ adopcijas ložas brālis Jelgavā (1782).
  • fon Mēdems (von Medem) Johans Frīdrihs, grāfs (1722-1785). Kurzemes muižnieks, Polijas kambarkungs. Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis (no 1779).
  • fon Mēdems (von Medem), Pēteris Ernests (1765-). Kurzemes muižnieks, Prūsijas karaļa kambarkungs (1818-21). Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ atjaunotājs (1815).
  • fon Mēdems (von Medem), Pēteris Gustavs (). Kurzemes muižnieks, Kurzemes kambarkungs (1818-21). Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis (1816-21).
  • Meerholds, Johans Gothelfs Augusts (). Ārsts, medicīnas doktors. Drēzdenes ložas „Zum Goldenen Apfel“ brālis (no 1806). Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis (1816-21).
  • Neanders, Kristofs Frīdrihs (1723-1802). Mācītājs, Dobeles superintendants, Kurzemes dziesmugrāmatas autors. Studējis teoloģiju Jēnas universitātē Vācijā. Uzņemts Jēnas ložā „Zu den drei goldenen Rosen“.
  • fon Offenbergs (von Offenberg), Heinrihs, barons (1788-). Kurzemes muižnieks. Krievijas galma kambarjunkurs un Prūsijas karaļa kambarkungs (1818-21), pēc 1822. titulārpadomnieks. Kurzemes valsts īpašuma palātas vadītājs (1849-54). Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis (1816-21).
  • Okuņevs, Nikolajs (1790-1850). Tveras guberņas muižnieks, Napoleona karu dalībnieks, majors (1815), vēlāk uzdienējās līdz ģenerālmajoram. Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis (1816-19).
  • Ostrovskis, (). Štāba mediķis (1818-1819). Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ atjaunotājs (1815) un ložas brālis (1815-19).
  • Prohs, Ludvigs (). Kurzemes virshoftiesas advokāts (1818-1821). Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis (1818).
  • Rapps, Gotfrīds (?-1818). Baņķieris. Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis (1816-18).
  • fon Rihters, Johans Augusts (). Padomnieks, medicīnas ierēdnis. Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis (1816-1821), ložas sargs.
  • Sibirskis, Aleksandrs, kņazs (). Napoleona karu dalībnieks, ģenerālmajors (1822). Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis 1816.-1819.
  • fon Smittens, Gustavs (). Pulkvedis, Jelgavas policijas priekšnieks (1818-24). Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis (1816-21).
  • fon Staneke, Emmanuels (). Valsts padomnieks (1806), Kurzemes muitas inspektors (1803-1806), Kurzemes vicegubernators (1812), Kurzemes civilais gubernators (1816-1824). Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis (1816-1821).
  • Stenders (Stender), Gothards Frīdrihs (1714-1796). Studējis Jēnā un Hallē. Mājskolotājs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs, saukts „Vecais Stenders”. Brīvmūrniecībā uzņemts kādā no ārzemju ložām (studiju laikā vai vēlāk Kopenhāgenā). Savas uzturēšanās laikā Kopenhāgenā, kur viņš dzīvojis līdz 1765. gadam un bijis ciešā personiskā kontaktā ar baronu J.A. fon Korfu (sk. A.Johansons „Latvijas kultūras vēsture 1710-1800” 174 lpp.). Pirms nāves pabeidzis rakstīt manuskriptu "Maģijas atslēga" (Clavis magiae. Die geheime Naturweisheit vom Stein der Weisen, historisch, physisch und praktisch beleuchtet. Nebst einen hermetischen Lexiko und Anhang).
  • fon Štarks (von Stark) Johans Augusts, barons (1741-1816). Teologs, filosofs, lingvists. Studējis Getingā, kur uzņemts franču militārajā ložā (1761). Austrumu valodu skolotājs Sv.Pēterburgā (1763-65 un 1768-69). Bibliotekārs „Bibliothèque royale”Austrumu rokrakstu nodaļā Parīzē (1765-66). Izveidojis savu klerikālo sistēmu brīvmūrniecībā „Tempļa bruņinieku klerikāts”, kas balstīta uz slepeniem pirmskristiešu (eseniešu) aktiem, kurus Tempļa ordenim 11.gs.nodevuši Sīrijas kristieši. Sv.Pēterburgas kapitula „Fēnikss” dibinātājs (1768-69) un prezidents (ordeņa vārds Archimedes ab Aquila fulva). Teoloģijas profesors Karaļauču universitātē un ģenerālsuperintendants (1769-77). Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas „Academia Petrina” filosofijas profesors (1777-1781), strīdējies ar Johanu Georgu Hamani, sauktu par „Magus des Nordens”, kas tolaik strādājis par mājskolotāju Jelgavā. Jelgavas ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis (1777-1781) . Galma mācītājs Darmštatē (1781-1816).
  • fon Tedens, Georgs (). Ierēdnis. Jelgavas Jelgavas ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis (1818-21).
  • fon Tenners, Kārlis (1783-1860). Diplomāts un kartogrāfs. Krievijas vēstniecības darbinieks Ķīnā (1805), Napoleona karu dalībnieks, Kurzemes topogrāfisko karšu sastādītājs (1821). Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis (1816-19).
  • Tesļevs, Aleksandrs (1781-1847). Napoleona karu dalībnieks, ģenerālmajors. Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ atjaunotājs (1815).
  • Tillings, Johans Nikolajs (1739-1798). Garīdznieks un retorikas profesors Jelgavas „Academia Petrina”, dedzīgs brīvmūrnieks, politisku rakstu autors, kas esot veicinājuši t.s. dzirnavnieku dumpi (1792).
  • fon Vics, Heinrihs (1771-?). Kurzemes guberņas pārvaldes padomnieks. Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis (1818-1819). Berlīnes ložas „Liesmojošā zvaigzne“ brālis (1822).
  • Vitte fon Vittenheims (Witte von Wittenheim), Kārlis (). Kurzemes guberņas pārvaldes padomnieks. Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis (1818-1821).
  • fon Zass, (von Sass), ? (). Oberjēgermeisters, dzīvoja Tidaiķos. Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis (1815-18).
  • Zass (von Saß), Jozefs, barons (). Ložu „Royal York” un „Enkuri un kronis” brālis Anglijā, Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis (1790). Ieguvis rozenkreicera pakāpi ložā „Sv.Ludvigs un Filips“ (1816).

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Klaus Garber, Martin Klöke. Kulturgeschichte der baltischen Länder in der Frühen Neuzeit: Mit einem Ausblick in die Moderne. Tübingen: 2003 - 596 S.
  2. Johann Bernoulli's Reisen durch Brandenburg, Pommern, Preussen, Kurland, Russland und Polen in den Jahren 1777 und 1778: Band VI. Rückreise von St. Petersburg über Mitau und Warschau nach Berlin. Caspar Fritsch, Leipzig: 1780
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 Серков А. И. Русское масонство, 1731—2000. Энциклопедический словарь. — Москва, 2001.
  • Albert G. Mackey. Encyclopedia of Freemasonry: And Its Kindred Sciences Comprising the Whole Range of Arts, Sciences and Literature As Connected With the Institution. nd.
  • Gould's History of Freemasonry. Dudley Wright (ed.). Volume IV, pp.173-200, Caxton Publishing Co.
  • Ernest Friedrichs. Die Freimaurerei in Russland und Poland. Büchler & Co. Berne, 1908
  • Pistohlkors, G.von (Hrsg.). Deutsche Geschichte im Osten Europas. Baltische Laender, Siedler Verlag, Berlin, 1994.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]