Hārvarda universitāte

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Koordinātas: 42°22′28″N 71°07′01″W / 42.37444, -71.11694

Hārvarda universitāte
Harvard University
latīņu: Universitas Harvardiana
Moto Veritas
Dibināta 1636
Tips Privāta
Finansējums US$32 miljardi (2011)[1][2]
Prezidents Drū Gilpina Fosta
Akadēmiskais personāls 2107[3]
Administratīvais personāls 2497 ārpus medicīniskā pers.
10 674 medicīniskais pers.
Studenti 21 225
Bakalaura izglītība 7181
Doktorantūra 14 044
Atrašanās vieta Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Kembridža, Masačūsetsa, ASV
Laikraksts The Harvard Crimson
Krāsa(-s) Crimson     
Iesauka Harvard Crimson
Mājaslapa Harvard.edu
Reading Room, Langdell Hall, Harvard University, Cambridge MA.jpg

Hārvarda universitāte (angļu: Harvard University) ir vecākā augstskola ASV un pēdējos gadus pēc universitāšu reitingiem tiek atzīta par vienu no labākajām universitātēm pasaulē. Tā atrodas Kembridžā, Masačūsetsas štatā, ASV (nejaukt ar universitātes pilsētu Kembridžu Anglijā). Tajā pašlaik ir ap 21 000 studentu, no kuriem ap 7100 studē bakalaura programmās, bet 14 000 — profesionālajās, maģistra vai doktora programmās.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hārvarda universitāte tika nodibināta 1636. gadā ar nosaukumu New College, bet jau 1639. gadā tika pārdēvēta par Hārvarda koledžu - mācītāja Džona Hārvarda vārdā, kurš jaunajai skolai pēc savas nāves novēlēja savu 400 grāmatu bibliotēku un 750 mārciņu (mūsdienu vērtība ap 91 000 mārciņu[4]). Sākotnēji tā līdzinājās klasiskajām Anglijas universitātēm ar uzsvaru uz kristīgo protestantisko izglītību.

19. gadsimta vidū universitāte tika privatizēta, un Čārlza Eliota vadības laikā (no 1869. līdz 1909. gadam) universitāte tika radikāli pārveidota par tādu universitāti, kas balstīta uz pētniecību. Vēlāk šis universitātes modelis tika ieviests arī citās universitātēs gan ASV, gan citur pasaulē.

Personas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopā 75 Hārvarda universitātes darbinieki, studenti, bijušie/nākošie darbinieki un bijušie studenti ir saņēmuši Nobela prēmiju, starp tiem Als Gors un Henrijs Kisindžers. Universitāti ir beiguši 8 nākamie ASV prezidenti: Džons Adamss, Džons K. Adamss, Džordžs V. Bušs, Raterfords Heiss, Džons F. Kenedijs, Franklins Rūzvelts, Teodors Rūzvelts (viņš arī Nobela prēmijas laureāts) un Baraks Obama. Universitāti ir beidzis arī atombumbas radītājs Roberts Openheimers un atvērtā koda filozofijas veidotājs Ričards Stalmans, Microsoft vadītājs Stīvs Balmers, ANO ģenerālsekretārs Pans Kimuns, džeza komponists Leonards Bernstains, rakstniece Sūzena Zontāga, ekonomists Pols Samuelsons, kā arī lingvists un psihologs Stīvens Pinkers.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Mendillo, Jane L.. September 2011 Harvard Management Company Endowment Report. Harvard Management Company. Atjaunināts: September 23, 2011.
  2. U.S. and Canadian Institutions Listed by Fiscal Year 2009 Endowment Market Value. National Association of College and University Business Officers and Commonfund Institute. Atjaunināts: August 27, 2010.
  3. Office of Institutional Research. (2009). "Faculty". Harvard University Fact Book. ("Unduplicated, Paid Instructional Faculty Count: 2,107. Unduplicated instructional faculty count is the most appropriate count for general reporting purposes.")
  4. Measuringworth. Purchasing Power of British Pounds from 1264 to 2007

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]