Hūrijā Mūrijas salas
| Hūrijā Mūrijas salas | |
|---|---|
| جزر خوريا موريا | |
 Kiblijas salas piekraste | |
  Hūrijā Mūrijas salas | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Arābijas jūra |
| Koordinātas | 17°30′N 56°00′E / 17.500°N 56.000°EKoordinātas: 17°30′N 56°00′E / 17.500°N 56.000°E |
| Platība | 72,3 km² |
| Garums | 80 km |
| Augstākais kalns | 501 m |
| Administrācija | |
 Omāna | |
| Muhāfaza | Zufāra |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 388 (2010) |
| Blīvums | 5,4/km² |
| Pamatiedzīvotāji | omānieši |
 Hūrijā Mūrijas salas Vikikrātuvē | |
Hūrijā Mūrijas salas (arābu: جزر خوريا موريا) ir Omānai piederoša salu grupa Arābijas jūrā Indijas okeāna ziemeļrietumos.[1] Administratīvi ietilpst Zufāras muhāfazas sastāvā.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Salas izvietojušās Arābijas pussalas dienvidu piekrastē Hūrijā Mūrijas līcī 32—44 km no krasta. Sastāv no četrām galvenajām salām un vairākām nelielām saliņām un klintīm, kas izretojušās austrumu—rietumu virzienā 80 km garumā. Veidotas galvenokārt no granīta un kaļķakmens. Reljefs kalnains, augstākā virsotne ir grupas lielākajā — Hallānijas salā — 501 m vjl. Augājā reti krūmāji. Arhipelāgs ir svarīga jūras putnu vairošanās vieta, kādēļ Kiblijas un Hāsikijas saliņas ir klātas ar guano kārtu.
Arhipelāga galvenās salas:
| Sala | Nosaukums arābiski |
Platība km² |
Augstums m vjl |
|---|---|---|---|
| Hāsikija | جزيرة الحاسكية | 2 | 155 |
| Saūda | الجزيرة السوداء | 11 | 399 |
| Hallānija | جزيرة الحلانية | 56 | 501 |
| Džerzauta | جرزعوت | 0,3 | 70 |
| Kiblija | الجزيرة القبلية | 3 | 168 |
| Hūrijā Mūrijas salas | جزر خوريا موريا | 73 | 501 |
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Senatnē zināmas kā Zenobu salas (latīņu: Zenobii Insulae, grieķu: Ζηνοβίου νησία) vai Dolihu salas (Δολίχη) un iezīmēja robežu starp Partu un Dienvidarābijas karalisti. Iedzīvotāji tradicionāli nodarbojās ar zveju, bet galvenās tirdzniecības preces bija dzintars un bruņurupuču čaulas. No jauna salas eiropiešiem 1503. gadā atklāja portugāļu jūrasbraucējs Alfonsu de Albukerks. 19. gadsimta vidū salas kļuva par Maskatas sultanāta daļu. Salās iegūtais guano pamudināja Lielbritānijas valdību 1854. gadā piespiest Maskatas sultānu atdot salas Britu impērijai, kas 1968. gadā to iekļāva Adenas protektorāta sastāvā. 1967. gadā salas faktiski tika atdotas Omānai, kas tolaik vēl bija Lielbritānijas protektorāts, bet uz tām pretenzijas izteica arī Dienvidjemena. Piederības jautājums galīgi tika noregulēts tikai 1995. gadā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Kurijamurijas salas». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 400. lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hūrijā Mūrijas salas.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|