Hanna Ārente

Vikipēdijas lapa
Hanna Ārente
Hannah Arendt
Hanna Ārente 1975. gadā
Hanna Ārente 1975. gadā
Personīgā informācija
Dzimusi 1906. gada 14. oktobrī
Hannovere, Vācija
Mirusi 1975. gada 4. decembrī (69 gadi)
Ņujorka, ASV
Pilsonība Vācija, vēlāk ASV
Tautība ebrejiete
Vispārīgā informācija
Skola, tradīcija fenomenoloģija
Galvenās intereses politika, metafizika, epistemoloģija, sengrieķu filozofija, tehnoloģija, ontoloģija, Jaunākie laiki, vēstures filozofija
Alma mater Heidelbergas Universitāte
Marburgas Universitāte
Skolotājs Martins Heidegers, Karls Jasperss, Rūdolfs Bultmanis
Ietekmējies no pirmssokratiķi, Sokrats, Platons, Aristotelis, Jēzus Kristus, Svētais Pāvils, Dunss Skots, Svētais Augustīns, Nikolo Makjavelli, Monteskjē, Imanuels Kants, Aleksiss Tokvils, Kārlis Markss, Martins Heidegers, Bērtrands Rasels, Karls Jasperss, Valters Benjamins
Ietekmējis Jirgens Hābermāss, Moriss Merlo-Pontī, Džordžo Agambens, Seila Benhabiba, Kventins Skiners, Alēns Finkīlkrauts, Jūlija Kristeva
Nozīmīgi darbi The Origins of Totalitarianism (1951)
The Human Condition (1958)
Valoda vācu, angļu valoda

Hanna Ārente (vācu: Hannah Arendt, dzimusi 1906. gada 14. oktobrī, mirusi 1975. gada 5. decembrī) bija ebreju izcelsmes vācu publiciste un politikas teorētiķe. Bieži tiek uzskatīta par filozofi, kaut pati Ārente nepiekrita šim apzīmējumam. Viena no pirmajām, kas pēc Otrā pasaules kara ieviesa totalitārisma jēdzienu un saskatīja līdzību nacistiskās Vācijas un PSRS iekārtā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi Lindenē (Linden), kas mūsdienās ir Hannoveres daļa, sekulāru ebreju ģimenē. Bērnību pavadīja Kēnigsbergā un Berlīnē.

Studēja Marburgas Universitātē pie Martina Heidegera, ar kuru Ārentei bija romantiskas attiecības. Disertāciju par mīlestības jēdzienu Svētā Augustīna darbos Hanna Ārente tomēr aizstāvēja Heidelbergas Universitātē pie Karla Jaspersa. Kaut arī disertācija tika aizstāvēta, Ārente netika habilitēta viņas tautības dēļ. 1929. gadā Berlīnē apprecējās ar filozofu Ginteru Andersu (laulība ilga līdz 1939. gadam).

Vācijā nostiprinoties nacismam, Ārente devās uz Parīzi, kur sadraudzējās ar literatūrkritiķi Valteru Benjaminu, kā arī piedalījās ebreju glābšanas orgnizāciju darbībā. 1940. gadā Ārente apprecējās ar filozofu Heinrihu Blīheru (Heinrich Blücher). Kad Vācija Otrā pasaules kara laikā sakāva Franciju, Ārentei ar ASV konsula Marseļā un ebreju glābēja Hairama Bingema (Hiram Bingham IV) sagādātajām nelegālajām vīzām izdevās izceļot uz ASV, kur darbojās ebreju organizācijās.

Pēc Otrā pasaules kara atgriezās Vācijā. Denacifikācijas procesa laikā aizstāvēja Heidegeru, kurš nacistu varas laikā bija iestājies NSDAP. 1950. gadā ieguva ASV pilsonību. Pasniedza vairākās ASV vadošās augstskolās.

Par vienu no būtiskākajiem Hannas Ārentes darbiem tiek uzskatīts 1958. gadā izdotais darbs The Human Condition.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šis saraksts ir nepilnīgs; Tu vari palīdzēt, to papildinot.
izdota latviski — "Totalitārisma izcelsme", Elpa, 2000
  • The Human Condition (1958)
  • Die ungarische Revolution und der totalitäre Imperialismus (1958)
  • Between Past and Future: Eight exercises in political thought (1954, papildu izdevums 1968)
  • On Revolution (1962)
  • Eichmann in Jerusalem: A Report on the Banality of Evil (1963)
  • Men in Dark Times (1968)
  • On Violence (1970)
  • Life of the Mind (1978)
izdota latviski — "Prāta dzīve", divās daļās, Intelekts, 2000, 2001

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]