Haralds Sīmanis

Vikipēdijas lapa
Haralds Sīmanis
H Simanis 2006 alb.jpg
Galvenā informācija
Dzimis 1951. gada 12. jūnijā
Valsts karogs: Padomju Savienība Cēsis, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 2022. gada 1. decembrī (71 gada vecumā)
Žanri tautas mūzika, rokmūzika
Nodarbošanās dziedātājs
ērģelnieks
jumiķis
Instrumenti vokāls, ērģeles, ģitāra
Darbības gadi 1976 — 2022
Izdevēji Mikrofona Ieraksti
Darbība ar

Haralds Sīmanis (dzimis 1951. gada 12. jūnijā Cēsīs, miris 2022. gada 1. decembrī)[1] bija latviešu jumiķis, baznīcu atjaunotājs un dziesminieks.[2]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1951. gadā Cēsīs jauktā čigānu-latviešu ģimenē.[3] Ģitāras un ērģeļu spēli apguva pašmācības ceļā, 1970. gados Sīmanis uzsāka sadarbību ar Arvīdu Ulmi, kura dzeju izmantoja savās dziesmās. 1976. gadā sacerēja poēmu ērģelēm "Mīlestība nekad nebeidzas", divus gadus vēlāk dziesmu ciklu "Likteņa lietavas", bet 1979. gadā — ciklu "Par zāli, sāli un Tevi".

Plašāku atpazīstamību H. Sīmanis ieguva 1980. gadā, kad "Mikrofona dziesmu aptaujas" noslēguma koncertā izpildīja savu balādi "Ezers", kas ar savu skanējumu krasi atšķīrās no visa, kas līdz tam ir ticis pārraidīts Latvijas televīzijā. 1980. gadu sākumā viņš darbojās profesionālajā Filharmonijas kolektīvā "Tip Top" un kolhoza "Lāčplēsis" ansamblī, tomēr pēc dažiem gadiem izvēlējās muzicēt individuāli. 1981. gadā Valmieras teātris iestudēja izrādi "Sieviete ārpus mīlestības un nāves", kurā skanēja Haralda Sīmaņa dziesmas.[4] 1984. gadā Sīmanis iesaistījās Arvīda Ulmes organizētajā "Vides Aizsardzības kluba" priekštecī "Pieminekļu aizsardzības centrs", kura darbība Latvijā, iespējams, ievadīja Trešās atmodas sākumu. "Pieminekļu aizsardzības centrs" organizēja jumtu nomaiņu vairākām Latvijas baznīcām un mūziķis tam palīdzēja ar savu jumiķa prasmi.

Arī turpmākajos gados H. Sīmanis visbiežāk muzicēja viens, uzstājoties baznīcās, kur bija iespēja izmantot ērģeles. Pēdējos gados viņam izveidojās sadarbība arī ar Ievu Akurateri, Ilzi Grunti un citiem mūziķiem.

2012. gadā LNT šovā "Latvijas Zelta talanti" Haralda Sīmaņa dziesmu "Ezers" izpildīja Agita Gabranova, izpelnoties žūrijas un skatītāju atzinību.[5]

Diskogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Es strauta malā slāpēs eju bojā (Balss, MC, 1994)
  • Starp divām gaismām (MC, 1996)
  • Tavā vārdā (autorizdevums, CD, 2000)
  • Starp divām gaismām (izlase) (Mikrofona ieraksti, CD, 2006)
  • Es esmu rīts (Melo Records, CD, 2012)
  • Par zāli, par sāli un Tevi (Upe tuviem un tāliem, CD, 2013)
  • Pasaka par atslēdziņu (digitāls, 2014)
  • Pa apli (Lauska, LP, 2021)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]