Arvīds Ulme

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Arvīds Ulme
Arvīds Ulme in 2018.jpg
Arvīds Ulme 2018. gadā

Dzimšanas dati 1947. gada 13. maijā (71 gads)
Valsts karogs: Padomju Savienība Doles sala, Rīgas rajons, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija Latvijas Zaļā partija (kopš 1990)
Partiju apvienība Zaļo un Zemnieku savienība
Bērni 5

Arvīds Ulme (dzimis 1947. gada 13. maijā) ir latviešu sabiedriskais darbinieks un politiķis, arī dzejnieks. Vides aizsardzības kluba prezidents. Bijis Latvijas Republikas Augstākās padomes un divu Saeimas sasaukumu deputāts.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītību ieguvis Gaujienas bērnunama pamatskolā, Poligrāfijas mākslas skolā, Rīgas Raiņa 8. vakara (maiņu) vakarskolā. Studējis neklātienē Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā,[1] taču augstāko izglītību nav ieguvis.

Strādājis dažādos darbos, pirms profesionāli pievērsies vides aizsardzībai, bijis arī iespiedējs un mežsargs.

A. Ulmem ir pieci bērni, viņu vidū meita — žurnāliste Una Ulme, dēls — vides aizsardzības aktīvists Jānis Ulme.[2]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atmodas laikā piedalījies Vides aizsardzības kluba dibināšanā 1987. gadā un kļuvis par tā prezidentu. Organizējis dažādas masu demonstrācijas. Ievēlēts Latvijas Republikas Pilsoņu kongresā.

1990. gadā ievēlēts Latvijas Republikas Augstākajā padomēLatvijas Tautas frontes kandidāts Ezeres vēlēšanu apgabalā (viņš vēlēšanās apsteidza bijušo Komunistiskās partijas Saldus rajona komitejas pirmo sekretāru Augustu Brigmani). Balsojis par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Viens no likuma "Par vides aizsardzību" izstrādātājiem.

1990. gadā bijis viens no Latvijas Zaļās partijas dibinātājiem.[1] 1993. gadā nesekmīgi kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās no šīs partijas veidotā Zaļā saraksta. Tāpat vēlētāju atbalstu nav guvis 1998. gada 7. Saeimas vēlēšanās no Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības un Zaļās partijas apvienības. 2001. gadā nesekmīgi kandidēja Rīgas domes vēlēšanās no Latvijas Zaļās partijas.

No daudzajām kandidēšanas reizēm tikai vienreiz ticis ievēlēts Saeimā: 2002. gada 8. Saeimas vēlēšanās no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta, kad pilnu sasaukumu arī nostrādājis 8. Saeimā. 2003. gadā A. Ulme atzinis sadarbību ar Valsts drošības komiteju padomju laikā, tomēr vēlāk to noliedzis.[3] Pēc tam nesekmīgi kandidējis 9. Saeimas vēlēšanās 2006. gadā, 10. Saeimas vēlēšanās 2010. gadā, 11. Saeimas vēlēšanās 2011. gadā, Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā, 12. Saeimas vēlēšanās 2014. gadā, Rīgas domes vēlēšanās 2017. gadā.

2018. gada septembrī, pēc tam, kad Saeimas deputāta mandātu nolika Askolds Kļaviņš, A. Ulme otro reizi kļuva par Saeimas deputātu, ieņemot vietu parlemantā uz īsu laiku pirms 13. Saeimas vēlēšanām. Kandidēja arī 13. Saeimas vēlēšanās no Zaļo un Zemnieku savienības, taču netika ievēlēts.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saņēmis 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. 1995. gadā apbalvots ar piektās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 2000. gadā — ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 4.maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Rīga : Fonds Latvijas Vēsture. 2000. 742. lpp.
  2. vestnesis.lv. «Valsts amatpersonu deklarācijas - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv, 2002-11-20. Skatīts: 2018-09-26.
  3. Arvīds Ulme Deputatiuzdelnas.lv