Hazārija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Hazāru kaganāts
ap 650. gadu – 969. gads
Location of turku:
Hazārijas valsts izplešanās no 7. līdz 9. gs.
Pārvaldes centrs Balandžara, Semendera (mūsdienu Dagestānas teritorijā), no 8. gs. Itila
Reliģija šamanisms, kopš 8. gs. beigām jūdaisms
Valdība monarhija
kagans, pēc jūdaisma pieņemšanas - beks
 - (7./8. gs. mijā) Busirs
 - ap 730. gadu Parsbita
 - pēc 730. gada Bihars (vai Virhors)
 - ap 750. gadu Bulans
Vēsture
 - Izveidojās no Rietumtjurku kaganāta ap 650. gadu
 - Rūsu un oguzu karaspēks nopostīja Itilu un Semenderu, kņazs Vladimirs Svjatoslavičs piespieda maksāt meslus (985) 969. gads

Hazārija jeb Hazāru kaganāts bija hazāru valsts, kas no apmēram 650. līdz 950. gadam pastāvēja dienvidaustrumu Eiropā. Lielāko varenību tā sasniedza 9. gadsimtā, kad Hazārijas teritorija pletās no Karpatiem līdz pat Volgas upes vidustecei. Hazāri bija izvērsuši plašu tirdzniecības ceļu tīklu, kura centrs bija viņu galvaspilsēta Itila (mūsdienu Astrahaņa).

Izveide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Rietumtjurku kaganāta sabrukuma 7. gs. vidū hazāru valdnieki jau kļuva suverēni un izveidoja savu valsti, t.s. Hazāru kaganātu. Mītiskais hazāru šads Bulans 7. gadsimtā konvertējies jūdaismā ar saviem ļaaudīm. Hazāri bieži karoja ar austrumslāviem, jo viens no ienesīgākajiem hazāru ienākumu avotiem bija vergu tirdzniecība, kurus viņi ieguva uzbrūkot un saņemot gūstā slāvus. Slāvu vergi parasti tika pārdoti Vidusjūras valstīs.

Tirdzniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cauri Hazārijai veda Zīda ceļa ziemeļrietumu atzari un tirdzniecības (tranzīta) ceļš Rēgensburga - Vīne - Krakova - Kijeva - Sarkela - Itila. Šis sauszemes tirdzniecības ceļš izveidojās līdzīgu iemeslu dēļ kā vikingu ziemeļu-dienvidu tranzīta ceļš. Proti, iekšējie nemieri Bizantijā, Bizantijas kari ar persiešiem un arābiem, pirātu sirošana Vidusjūrā, kas paralizēja daudz īsāko un izdevīgāko jūras tirdzniecības ceļu caur Vidusjūras un Melno jūru.

Sabrukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

968./969. gadā Kijevas kagans Svjatoslavs sagrāva šada Josifa armiju, ieņēma un izpostīja Sarkelu, Atilu, Semenderu u.c. hazāru lielākās pilsētas. Desmit gadus vēlāk hazāru zemēs iebruka pečeņegi. Daļa hazāru it kā esot migrējuši uz ungāru stepi, daļa – uz Bizantiju, pārējie asimilējās.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]